Radīsim brīnumus paši!

Tūliņ, tūliņ klāt būs Ziemassvētki. Kā Tu tos sagaidīsi? Kā pavadīsi šo brīnumpilno laiku? Ja arī Tev svarīgāka par dāvanu saņemšanu šķiet dāvāšana, tad Tev ir lieliska iespēja dāvāt skaistus svētkus, iepriecināt kā lielus, tā mazus, sniedzot to, kas neprasa lielas pasaulīgas bagātības, - dāvāt prieku, savu smaidu, varbūt kādu savu talantu, sirdssiltumu un savu klātbūtni.

Šogad pirmo reizi pie Saldus Romas katoļu baznīcas tiks atvērta dzīvā Bētlemīte. Tā strādās no 25. Decembra līdz 2. Janvārim 24 stundas diennaktī. Arī Tev ir iespēja piedalīties šajā labestības darbā, sagatavojot kādu dziesmu, kādu priekšnesumu, dzejoļa deklamēšanu, varbūt ar draugu pulku kopā varat parādīt kādu skečiņu jeb teātra ainiņu. Varbūt zini kādu jautru rotaļu vai spēli, ko novadīt bērniem, vai varbūt vari veltīt kādu siltu vārdu vai glāstu.

Ja vēlies palīdzēt šajā kalpojumā un vari atvēlēt kādu dienu vai, ja vēlies, pat vairākas (būs nodrošināta gan nakšņošana, gan ēdināšana), tad nebaidies! Iesaisties! Radīsim brīnumus paši!

Ja rodas kādi jautājumi, droši zvani! Annija 27180238 vai Rihards 20038881

Lai tas kļūst par mūsu labo Ziemassvētku darbiņu! 

Sievišķais vs vīrišķais

Čau, apsnigušais! (snowman)
Šo svētdien, jā, 23. novembrī, Koferī viesosies fenomenālais pr. Pēteris Skudra un apburošā Anita Kalinkeviča. Runāsim par vīriešiem un sievietēm, par sievišķo un vīrišķo aicinājumu.
Gūsti arī Tu jaunu pieredzi un/vai dalies līdzšinējā! Tiekamies tai pašā laikā tai pašā vietā! Ciao!

Svētceļojums uz Višķiem

AICINĀM SVĒTCEĻOJUMĀ uz Višķu Romas katoļu baznīcu š. g. 14. septembrī Izbraukšana 14. septembrī plkst. (Rīga/pie Origo) 06:50 10:30 – Sv. Mise Višķu Romas katoļu baznīcā, 12:00 – lūgšana “Kunga Eņģelis” Višķu baznīcas darzā pie tautā godinātā priestera Vladislava Lītavnīka atdusas vietas, 14:30 – Madaleņas svētavots, 15:00 – Dieva žēlsirdības kronītis pie Žēlsirdīgā Jēzus un Nemitīgās Palīdzības Dievmātes ikonām Madaleņā, 17:00 - Jakobštates Dievmātes Brīnumdarītājas ikonas apmeklējums Jēkabpilī. Rīgā atgriežamies ap plkst. 20:00 Pieteikties pa tālr. 29567498 – Sandra.

Saule. Svētceļojums. Aglona.

Heijā vasarā!

Kad pirmais fantastiskais vasaras mēnesis ir pavadīts un kad sauli mīlošais jūlijs še ku re ku ir jau pusē, jāsāk prātot, kā vislabāk pavadīt atlikušo vasaras daļu. Un kas gan varētu būt svētīgāk par došanos svētceļojumā uz Aglonu? Zinātāji piekritīs, ka pārāk viegli tas nav. Jānodrošinās gan ar plāksteru kaudzēm, gan pretapdeguma krēmiem, taču, sasniedzot galamērķi, grūtības pagaist kā nebijušas. Tik laba sajūta tā ir! Tāpēc netūļājies un piesakies! Un tiekamies Aglonā! 

Tu gribi būt normāls vai laimīgs?

It kā jau vieglis jautājums, tā daudziem varētu šķist. Bet kāda tad ir atbilde? Padomā labi – normāls vai laimīgs? Nevis kaut kas pa vidam, nevis kompromiss jeb vidusceļš, bet viens vai otrs. To arī Jēzus Atklāsmes grāmatā ir teicis, lai esam karsti vai auksti, tikai ne remdeni.

Tā nu aizgājušajā nedēļā pie mums uzstājās misionārs no Beļģijas Džozefs Bastēns, kurš uzrunāja koferēnus un deva ieskatu par tēmu, ko iepriekš bija līdzdalījis arī citviet, - "Vai Tu gribi būt normāls vai laimīgs?". Pateicoties Veltas Skolmeisteres precīzajam tulkojumam, Džozefa stāstījums bija saprotams ikvienam. Viņš runāja par mūsu iekšējo bērnu, par uzticēšanos sirdij, par dažādām lietām, kas mums palīdz kļūt laimīgiem un nebūt katram kā soģim, kas visur cenšas saskatīt sliktu vai arī visu uztver pārāk personīgi. Galvenais, ar ko būtu jāsāk, ir iemācītīes ieklausīties Dieva balsī, kas ir katrā no mums. Prāts bieži vien cenšas notušēt patiesību un cenšas izprast neizprotamo. Sirds ir galvenais instruments, ar tās palīdzību mums būtu jāveido ciešāka saikne ar Dievu, kurš mājo kā manī, tā Tevī.

Ja izvēlamies būt laimīgi un tik tiešām tādi arī vēlamies būt, tad šosvētdien 25.maijā būs lieliska iespēja dalīties, ņemt un gūt prieku, šo brīnišķo Kunga dāvāto laimes pumpuriņu. Nāc, un svinēsim Kofera jau 2.sezonas noslēgumu kopā! Kas zina, ko Viņš mums ir sarūpējis : )

Kā saskatīt Dievu it visā..

            Saskatīt Dievu var it visur. Lai gan acīm neredzams, Dievs ar savu klātbūtni mūsu ikdienā paveic loti daudz. Pagājušā svētdienā par to mūs pārliecināja Kristaps Stikuts, kurš mums pavēstīja, ka Dievs ir sastopams cilvēkos, dabā, kā arī mūsos pašos.

            Apziņa, ka Dievs ir tepat blakus un mūs nekad neatstāj, it īpaši grūtākajos brīžos, ir ļoti būtiska kristieša dzīvē. Viņš var mūs uzrunāt visnegaidītākajos brīžos, tāpēc mums vienmēr jābūt modriem. Līdzīgi kā ir skanējuši Jēzus vārdi "Esiet nomodā!" Kad cilvēks gul, viņš nevar veidot attiecības ar citiem. Viņš nespēj uztvert notiekošo ap sevi. Man šie vārdi atgādina, ka mums ir jāmēģina veidot tuvākas, draudzīgākas attiecības ar mūsu līdzcilvēkiem. Mums katram noderētu vairāk pievērsties savam tuvākajam, izjust viņu, apjaust to, kas viņu nodarbina, uzminēt, ko viņš vēlas.  Lai viņa vajadzība, viņa prieks būtu arī manējais. Ar Dievu satikties caur tuvāko, caur jebkuru cilvēku, kuru sastopu savā ceļā.

            Ceļu turpinot, Kofera nākošais punkts ir jau šī svētdiena, 18. maijs, kad pēc kārtīgas nosportošanās, neaizmirsti piekāpt ciemos, jo kopīgi sagaidīsim kādu īpašu misionāru no Belģijas - Žozefu Bastēnu, kurš mums unikālu lekciju.. par kādu tēmu? Nāc un uzzini!

Semināristu spēles jeb Game Show

      „Koferim” pavisam ierastā dienā, svētdienā, pavisam neierasts notikums – semināristu spēles, kuras, kas zina, iespējams, kļūs par ikgadēju, ikpusgadēju vai ikceturkšņa tradīciju. Kādam tas varbūt atgādināja Gladiatoru cīņas Senajā Romā, kādam – cirka izrādi, vēl kādam – Olimpisko spēļu finālu. Bet tam visam vienojošais bija tas, ka uzvarēja draudzība. Gandrīz.
      Šīs nedēļas „Kofera” vadītāji Jāzeps un Toms četriem semināristiem Aivaram, Jānim, Kārlim un Kristapam bija sagatavojuši virkni uzdevumu. Minētie notikuma varoņi, kas brīnumainā kārtā piekrita tik nozīmīgam izaicinājumam, tika pārbaudīti gan prāta, gan ķermeņa veiklībā. Īpašu publikas sajūsmu saņēma diakons Kārlis, kurš pat no īsa multfilmas „Sūklis Bobs Kvadrātbiksis” fragmenta prata nolasīt kodolīgu sprediķi, uzsverot nepieciešamību saglabāt dzīvē burbuļus. Arī pārējie dalībnieki nebija ar pliku roku ņemami, piemēram, diakons Aivars pierādīja, ka lidmašīnai ne vienmēr jālido vistālāk, tā arī var eleganti nosēsties visaugstāk – uz pašas lampas. Jānis klātesošo atzinību īpaši nopelnīja ar savām trāpīgajām atbildēm uz publikas jautājumiem, toties uzvaras laurus plūca Kristaps – topošais priesteris, kurš ne tikai prot iesist bumbu florbola vārtos, bet arī veikli izstāstīt domu, neizmantojot vārdus un saglabāt dzīvesprieku arī tad, ja basketbols nav stiprā puse.Domāju, mēs visi zinām, ka izcils priesteris spēj būt mazliet hameleons – vispusīgs, zinošs, atraktīvs, spējīgs sarunāties ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā, pieredzējis un uzticams.
      Šis vakars pierādīja, ka viennozīmīgi drīzumā varam gaidīt mūsu priekšā četrus tieši šādus jaunos priesterus un cerēsim, ka šis vakars stiprinās viņu turpmākos soļus ceļā uz priestera dzīvi.

ĻOTI SVARĪGS PAZIŅOJUMS

Sakarā ar to, ka šī svētdiena ir Lieldienu svētdiena un daudzi to vēlas pavadīt ar ģimeni, "Koferis" jūs gaidīs PIRMDIEN (21.aprīlis) pulksten 18:00. Jā 18:00, nevis 20:00.

Improvizēta Pūpoldiena

Pagājutās tvētdienat vakarā mēt, koferēni, atkal viti tanācām vienu viet un gaidījām, ko tad tis vakart mumt netīt. Un, jā, ko tikai šis vakars neatnesa, sākot ar manāmu neizpratni, kura, es pieļauju, pie iepriekšējā teikuma bija arī Tavā sejā, turpinot ar jau lielāku daļu smaidiem, smiekliem un daž ne dažādas improvizācijas.  Par šo, mazliet līksmāko, noskaņojumu Palmu svētdienā parūpējās Rīgas Improvizācijas teātra aktieris Viesturs Vizulis. Rezultātā – pilnīgi neordinārs, taču fantastisks vakars, kurā ikviens no skatītājiem vairs nebija tikai no malas lūkotājs. Katram bija iespēja izpausties, izpausties un iejusties savā konkrētajā situācijā, konkrētajā uzdevumā. Atkārtošanās nebija pieļaujama, tā pat nebija iespējama! Katrs uzdevums tāpat kā tā veicējs bija pilnīgi unikāls, tas šos mazos priekšnesumiņus, ja tā var teikt, padarīja īpaši aizraujošus.

Lai gan ne vienmēr viss notiek precīzi laikā un ideāli, improvizēšanai tieši tas ir tas, kas vajadzīgs. Un neviens pat nemanīja, ka paspēja jau satumst, ka laiks doties mājup un laiks noskaņoties uz pašu svarīgāko – uz Kluso nedēļu, kas mums parāda plašo emocionalo spektru starp sajūsmu, ar kādu Jēzus Palmu svētdienā tiek sagaidīts Jēruzalemē, līdz tik pat spēcīgajām sāpēm Viņa krustā sišanas brīdī.

Dosimies Krusta ceļā, pārdomāsim, ko mūsu Kungs pārdzīvoja priekš ikkatra no mums, vairosim šo bezgalīgo, Tēva dāvāto mīlestību un svinēsim, līksmosim un slavēsim Svētajā Garā Kunga Augšāmcelšanās svētkos jau pēc dažām dienām! Svētdienas vakarā 19:45 Pils ielā 2. Tev tas jāpiedzīvo!

Machine Gun Preacher

6. aprīlī, svētdienā, Kofera filmu vakarā, tika demonstrēta filma "Machine Gun Preacher", kas bija nedaudz citādāka kā iepriekš skatītās. Tā ir filma, kas parāda skarbo realitāti Sudānas plašumos, cilvēku vienaldzību, bailes, paļaušanos uz Dievu, cīņu dažādās konfliktsituācijās un to sekas. Filma balstīta uz patiesiem notikumiem, kas neatstāj vienaldzīgu.

Ne velti pagājušajā Kofera tikšanās reizē tika runāts par Konfliktu, kā no tā izvairīties, ko iesākt, kad konflikts ir sācies, kā sadzīvot ar konflikta sekām. Šī filma mums sniedza ieskatu Sema Čildersa, izbijuša narkomāna, baikera, dzīvē, kurš atgriezās ticībā un pilnībā mainīja savu dzīvi. Dažkārt konflikta situācijās ir pārāk grūti vai pat neiespējami nostāvēt malā un noskatīties, kā kādam tiek nodarīts pāri, tāpēc šīs filmas galvenais varonis uzsāka cīņu pret pašu konflikta cēloni. Vai tas tika darīts pēc Dieva gribas? Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, bet tieši tāpēc šī filma mums liek aizdomāties par to, cik daudz kristietim ir jālūdz un jāpacieš un kurā brīdī ir jāņem lieta savās rokās un jārīkojas.

Atceramies, ka jau šajā, jau Pūpolu svētdienā 13.aprīlī pie Kofera ciemos ieradīsies Karaliskā Improvizācijas teātra lieliskais aktieris Viesturs Vizulis - jautrs vakars garantēts!

Starpkonfesionālais diskusiju vakars

Protams, ka diskusijas Koferī ir notikušas un notiks arī turpmāk, taču tās vienmēr bijušas mazu grupiņu formātā, vai arī formā lektors – klausītāji. Šoreiz gan bija citādāk – diskusijas formāts klausītājiem noteikti atgādināja tādu zināmu TV raidījumu kā „Kas notiek Latvijā”, jeb, kā to mēdza saukt, – „Domburšovu”.  Tā tēma: "Kā kristietim reaģēt kara, konflikta situācijā?" Vadītāja lomā godam iejutās diakons Pēteris Skudra, kura uzdevums bija rosināt un virzīt diskusiju, kā arī, ja nepieciešams vai rodas izdevība, provocēt runātājus.

„Šova” dalībnieki atbilstoši vakara nosaukumam pārstāvēja dažādas reliģiskās konfesijas – bija ieradies Latvijas baptistu draudžu savienības garīdznieks Jānis Akmens, evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Ingus Dauksts, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles vikārs priesteris Renārs Birkovs, kā arī LU teoloģijas fakultātes students Ojārs Kapteinis.

Diskusijas gaitā tika skarti dažādi jautājumi, kas saistīti ar konfliktsituācijām, to veidiem un iespējamiem risinājumiem, gan sadzīviskā un ikdienas mērogā (ar piemēriem no pašu dzīves), gan skatoties globāli – it īpaši atsaucoties uz šobrīd notiekošo situāciju Krimā. Diskusijas dalībnieki, kā jau personības, ne visos gadījumos viens otram piekrita, taču prata pieņemt un cienīt citu viedokli, kā arī to papildināt.

Vakars bija izdevies un laiks aizskrēja nemanot – turklāt visi jautājumi nemaz netika iztirzāti, atstājot iespaidu, ka runātāji ir gatavi runāt (un klausītāji – klausīties) vēl ilgi un dikti. :)

Bet jau šo svētdien, 6. aprīlī – Filmu vakars!

Reiz liecību vakarā

Svētdienas vakars, ārā ir tumšs, un drēgnais vējš, skriedams šurpu turpu, sitas pret palodzi, it kā tīšām, it kā gribēdams iebiedēt. Ir draugi, kas cieši blakus cits citam sasēdušies ap kamīnu un ir cilvēks, kurš runā, kurš stāsta. Nē, viņš nestāsta spoku stāstus vai kādas uz vietas sacerētas pasakas ļaužu izklaidēšanai. Viņš stāsta to, kā Dievs ir viņu uzrunājis.

Dievs ar mums runā, Viņš vēlais, lai mēs viņā ieklausītos, taču tas mēdz notikt arī visneiedomājamākajās situācijās, kad esam uz to gatavi vismazāk.Vismaz mums tā liekas. Bet Dievs vienmēr izvēlas īsto brīdi.

Tieši tā notika arī mūsu ciemiņam no siltās Itālijas Marco. Sākotnēji viņš aktīvi neiesaistījās savas, teikšu, ne mazās (atcerēsimies, ka runa ir par Itāliju) draudzes dzīvē, taču vēlāk Marco sāka just vēlmi cilvēkiem ko dot no sevis. Vairāku gadu garumā jaunieti vilināja doma braukt uz Rumāniju, lai organizētu kādu bērnu nometni. Taču tāds nebija Kunga plāns. Vismaz ne attiecībā uz Rumāniju. Marco radās iespēja doties uz Latviju, kā rezultātā viņš šeit ir paguvis gan vadīt nometni, gan pabūt alfa kursā, gan koferī un bail pat domāt, kur vēl tikai ne ;D

Pēc visnotaļ siltās, pārdomu pilnās Marco uzrunas sekoja absolūti citāda pieredze, absolūti cits stāsts. Kristapa stāsts. Kristaps ir jaunietis no Cēsīm, kurš, aizbraucot Erasmus apmaiņas programmā, stastapa Dievu. Jāteic, ka pat pārliecinātam katolim šis stāsts varēja šķist vairāk kā mistisks. Kā saka, Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.

Lai arī neizdibināmi, tomēr kopīgi mēs, bez šaubām, varam vismaz censties saprast.

Tieši to darīsim šajā svētdienā, 30. martā, kad notiks „Kofera” pirmās starpkonfesiju debates, kuās tiks runāts par tādām sāpīgām un aktuālām tēmām, kā kristietim reaģēt kara un konfliktu situācijās. Uz šo un citiem jautājumiem atbildes sniegs evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs, baptistu baznīcas un LU teoloģijas fakultātes pārstāvji, kā arī mūsu pašu priesteris Renārs. Diskusiju vadīs diakons Pēteris Skudra. 

Atkarība no Dieva - pilnīga brīvība

Vārds “atkarība” parasti asociējas ar kaut ko negatīvu. Kaut ko tādu, kas pārņem cilvēku savā varā un atstāj negatīvu ietekmi uz viņu pašu un viņa līdzcilvēkiem. Šīs svētdienas Kofera tikšanās reizē Rīgas Katoļu gimnāzijas kapelāns priesteris Pēteris dalījās savā viedoklī par to, kas ir atkarība no Dieva un kā šāda saikne var mūsu dzīvē nest prieku, pilnīgu uzticēšanos un būt mūsu ikdienas spēka avots. Pēc dzirdētās lekcijas un kārtējās tējas krūzes iztukšošanas ieklausījāmies Jāņa Kurševa liecībā par Dieva klātesamību viņa dzīvē.
Rezumējot šajā vakarā dzirdēto, izdevās secināt, ka atkarība no Dieva nekādā gadījumā nevar būt salīdzināma ar citām atkarībām, un tikai pilnīgā paļāvībā uz Dievu mēs varam sasniegt pilnīgu brīvību.
Arī nākamajā svētdienā runāsim par brīvību, par brīvību un mīlestību, ko Kungs mums dod. Liecības sniegs mūsu fantastiskie ciemiņi, kuru vārdus gan intrigas pēc vēl neatklāsim, taču dalīties gan pieredzē, gan savās pārdomās būs aicināts ikviens.
Kļūsim brīvi, atbrīvosim citus un ķersim brīvību kopā!

Lielā Gavēņa laiks

Pelnu diena,  Gavēnis, Lieldienas.  Tik secīgi, vienkārši un pašsaprotami. Secīgi, jā, bet vai vienkārši? Gavēnis nekad nav vienkāršs, ikdienišķs. Ja tāds tas šķiet, tad tas nav īsts gavēnis.  Šim periodam jābūt īpaši mierīgam, dvēseliskam un Dievam veltītam. Tā nav tikai atteikšanās no gaļas vai saldumiem. Šis laiks simboliski atgādina tās 40 dienas, kuras Pestītājs pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī.  Pelnu trešdiena mūs ieved dziļu pārdomu periodā. „Atceries, cilvēk, ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies (sal. Radīš. 3, 19).”

Pārdomas rada jautājumus. Patiesībā – daudz jautājumu. Jautājumi prasa atbildes, un mēs prasījām priesterim Renāram visu, kas jau kādu laiciņu bija sakrājies neuzjautāts. Sākām ar pašiem aktuālākajiem jautājumiem par to, kas īsti ir gavēnis, kā to pavadīt vislabāk un kā sevi attīrīt kā miesīgi, tā garīgi. Vēlāk tikām jau pie bībliskākām tēmām, kur apspriedām jau Rakstu fragmentus no Vecās Derības.

Jau nākamajā svētdienā no jautātājiem tapsim par klausītājiem un gaidīsim ciemos Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelānu priesteri Pēteri Alusiku, kā arī Jāni Kurševu. Atkarība no Dieva - pilnīga brīvība. Tā skan šīs nedēļas tēma.

Vai Tu gribi būt brīvs?

Kā koferis gavēnī iesoļoja (feat. pankūkas!)

Tā kā pagājusī svētdiena bija pēdējā pirms gavēņa, „koferis” to izvēlējās pavadīt mazliet citādāk kā parasti, sākot jau ar galdu. Lai arī cepumiem un tējai nav ne vainas, ik pa brīdim gribas kaut ko pamainīt, ne?  Tāpēc mēs nedaudz pacentāmies virtuvē un uzcepām  izcili garšīgas pankūkas.

Kad bijām iestiprinājušies, laiks izkustēties. Tur mums palīdzēja māsa Inese Lietaviete, kura mums sniedza ieskatu ebreju dejas tradīcijās. Šo deju pamatdoma ir vienot kopienu, kas bija īpaši svarīgi laikā pēc otrā pasaules kara, kad ebreji atgriezās savā tēvzemē no visām pasaules malām. Tāpēc arī dejas notiek kopīgā aplī un,  lai ikkatram palīdzētu iejusties kopienā, ir ļoti vienkāršas.  Un tieši tāpēc, ka soļi nesagādā grūtības, dejotprieku var izbaudīt pilnībā.      

Vakara noslēgumā devām iespēju mūsu ” koferēniem”  izdziedāties ar mūsu karaoke aparātu. Vakara gaitā redzējām vairākus izcilus priekšnesumus, piemēram, Toma un Artūra „Tribute”, ko oriģināli izpilda „Tenacious D” kā arī Jāzepa sirdi un, iespējams, arī bungādiņas plosošo Adeles megahita „Someone like you” versiju. Nedrīkst nepieminēt priestera Renāra, jāteic, trāpīgi izvēlēto dziesmu „Ar Dievu, meitenes!”, ko viņš izpildīja ar Kasparu.

                Tātad- pankūkas, dejas un dziesmas. Vismaz es to sauktu par veiksmīgi pavadītu svētdienas vakaru. Gaidīsim jūs visus jau atkal šo svētdien, kad priesteris Renārs centīsies atbildēt uz visiem jūsu āķīgajiem jautājumiem nu jau trešajā „Kofera” preisteru cepināšanā.

Braucam slidot!

Sveiks, draugs!

Vai pamanīji, ka pēdējais ziemas mēnesis ir klāt un nu jau teju būs marts? Ka ziema par mums šogad ir kārtīgi pasmējusies un kājas vien saslapinājusi?
Neļausim tai aizbēgt, kamēr neesam izbaudījuši labāko, ko tā dod, neesam nodevušies kārtīgiem ziemas priekiem, tāpēc... DODAMIES SLIDOT!
Tāpēc uzvelc siltākas zeķes, paņem līdzi kādu lieku cimdu pāri, paaicini arī draugus un dodamies slidot kopā!
Ar spīguļojošu ledu zem kājām un siltu tēju termosos pārceļam šīs svētdienas Koferi uz Lido.

Tad nu pulcējamies svētdien, 23. februārī 16:00 pēc Sv. Mises pie Jēkaba katedrāles. Tad ar 7. tramvaju braucam uz Lido slidotavu, kur būsim ap 17:00. Ja ērtāk, vari pievienoties arī tur (iepriekš par to paziņojot). Stundiņu paslidosim, bet pēc tam atvilksim elpu un baudīsim cits cita sabiedrību draugu lokā ar tējas krūzi rokā.

Pasākuma vieta: Lido slidotava, Krasta ielā 76.
Laiks: 23. februāris 17:00
Cena: 4,30€ (2,85€ par slidotavu + 1,45€ par slidu nomu)

Ticība, cerība, mīlestība

„Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1.Kor. 13:13)”

Par to lielāko, par mīlestību runājot: tuvojas Sv. Valentīna diena, kas ir šīs nedēļas nogalē. ”Koferis” nekādīgi nevarēja noturēties un sāka šo dienu ieskandināt jau iepriekšējās svētdienas vakarā. (Cerams, piedosiet, heh)

Svētā Valentīna jeb tautā iesauktā visu mīlētāju diena „Koferī” netiek gaidīta kā vien ‘’pārīšu svētki’’, jo nekur nav teikts, ka šos svētkus varētu svinēt tika pāri vai precēti ļaudis. Mīlam taču mēs visi. Mīlam gan mammu un papu, gan draugus un svešiniekus, savu sunēnu Reksi un Minku, kurš pirms mirkļa nolaizīja Tev degungalu.

Mīlestība ir bezgalīga, tā nevar tikt ielikta rāmjos vai nosēdināta uz rezervistu soliņa. Mīlestība ir bezgalīga un neizprotama tieši tāpat, kā mūsu Tēvs ir neizzināms un Viņa mīlestībai pret mums nav ne gala, ne malas. Tā ir beznosacījuma, tā pastāv pāri visam, un tā ir labākais, kas mums ir.

Lai mīlētu, ir jādalās. Jādalās priekā, kā arī vārdos un sajūtās, tādēļ tā arī darīsim! Pateiksim noskumušajam, apceltajam, īganajam, savam mīļajam tuviniekam vai arī cilvēkam, kurš to nekad nav dzirdējis, – „Es Tevi mīlu! Lūdzu, pasmaidi!”. Ieskaties acīs un pasaki viņam kādu jauku vārdu! Tas neprasa daudz spēka, toties dod daudz, patiešām daudz siltuma un prieka. Padari  šī cilvēka dienu gaišāku! Tā darījām arī mēs „Koferī”- priecējām cits citu un pateicāmies, slavējām Dievu, jo Viņš ir galvenais un vienīgais patiesās Mīlestības Avots.

Šo tematiku tad nu turpināsim arī šajā svētdienā ar lekciju, ko vadīs kāds īpašs lektors. Pieņemu, ka arī Tu  vēlies uzzināt, kurš tieši būs šis mūsu viesis, kā arī viņu dzirdēt, tādēļ nekavējies un pievienojies „Koferim”!

Sveču diena 2. februāris

Šoreiz Koferī centāmies izzināt, to kas tad Sveču diena īsti ir un kāda tai nozīme kristieša dzīvē!
Iesākumā noskatījāmies jauku īsfilmiņu, kas mūs nedaudz iedvesmoja turpmākajā vakara gaitā.
Tad ar nelielu ieskatu no reliģiskā aspekta mūs ''apgaismoja'' priesteris Renārs. :)

Paši savās personiskajās pārdomās dalījāmies sarunās un nelielās diskusijās, kā arī radījām ko nedaudz unikālu jeb improvizējām un izmēģinājām, ko izdosies uzgleznot no sveču sveķiem. Iznākums bija visai pārsteidzošs un oriģināls.

Galda spēļu vakars

                                                               Galda spēļu vakars 26. janvārī.

Kuram gan nepatīk galda spēles? Īpaši tad, ja ir forši cilvēki, ar kuriem tās spēlēt! Tā nu arī mēs, koferieši, izdomājām, ka būtu baigi jauki uzspēlēt, piemēram, Katanas ieceļotājus, Alias, Sabotieri un citas superīgās spēlītes!
Jauki, ka neskatoties uz bargo ziemu, kas plosījās aiz loga, bija diezgan daudz jauniešu, kuri iesaistījās spēļu vakar aktivitātēs! :)

Simboli 12. janvārī

         Hey! Jaunais gads taču jāsāk ar ko labu, vai ne? Mēs arī sākām - pie mums ciemos bija ieradies mūsu iemīļotais, vecais labais un vienmēr lieliskais priesteris Modris Lācis!!! (žēl, ka rakstot nespēju mainīt savu intonāciju, žestus un mīmiku, lai jūs saprastu, cik ļoti tas sajūsmina), bet, jā, sajūsma tik ātri nerimās, tādēļ, pirms visu gaidītā pr. Modra stāstījuma, vēl mazliet pārbaudījām cits cita veiklību un veiksmi dažos pārbaudījumos, kādus Koferis vēl nebija piedzīvojis.
          Vēl Koferis piedzīvoja varen' aizraujošu lekciju no iepriekšminētā lektora puses. Šoreiz, kā jau pēc Zvaigznes dienas, tika apskatītas zvaigznes, kā arī daudz citu simbolu. Simboli? Jā, tie paši attēli, kas ieraugāmi vitrāžās, burti, kas izlasāmi uz Jēzus krusta, simboli, kas galu galā caurvij visu Baznīcu, visu kristietību. Un šī bija tā reize, kad pēc kārtējās aizdomāšanās, ko tā zivtiņa varētu nozīmēt un no kā tā varētu būt cēlusies, mēs varējām noskaidrot šos ikdienā vai arī iksvētdienā reizēm tik uzmācīgos jautājums, kas pilnīgi netīši rodas, paverot skatu uz baznīcu.
          Beidzoties pr. Modra lekcijai tas vēl nenozīmēja, ka vakars ir beidzies. Kofera dalībniekus sagaidīja vēl viena aktivitāte, kurā katrs no dalībniekiem varēja iejusties mākslinieka lomā. Kopīgiem spēkiem tika izveidoti unikāli zīmējumi, kurus nedaudz vēlāk varēs apskatīt mūsu blogā.
          Pievienojieties mums arī šo svētdien, kad kopīgi skatīsimies filmu. Kādu? Tas, lai jums paliek kā pārsteigums! :)

Jauns gads, jaunas izklaides!

        Jauno gadu iesākot, Kofera komanda bija sagatavojusi kaut ko jaunu un iepriekš neredzētu. Kas tad tas īsti tāds bija? To tev būs iespēja noskatīties nedaudz zemāk. Bet tagad nedaudz sīkāk par pašu vakara norisi.
        Šīsnedēļas Kofera komandas pārstāvis Toms visu iepazīstināja ar mūsu ideju – pārvērst mūsu apmeklētājus par kino zvaigznēm. Nē, mums diemžēl nebija milzīgas kameras uz riteņiem, specefekti vai grimms un katram cilvēkam pa ģērbtuvei, toties bija interesantām idejām pārņemti cilvēki, kas nu varēja izpausties un nokļūt kameras priekšā.
        Nelielai iedvesmai tika nodemonstrēta īsfilma no populārās video vietnes youtube, pēc kuras sadalījām Kofera apmeklētājus 3 komandās un devām startu filmas uzņemšanai. Tātad, uzdevums bija sekojošs, komandai bija jāizveido īsfilma par tēmu – Jaunā gada apņemšanās, taču tas nebija viss, katrai komandai tika konkrēts žanrs, kādā bija jāveido filma. Jāatzīst, ka filmas bija patiešām unikālas un jāsaka liels paldies katram, kas piedalījās šo filmiņu filmēšanas procesā un ideju ģenerēšanā.
         Tiekamies jau 12.01., kad Koferi apciemos visiem tik ļoti labi pazīstamais priesteris Modris Lācis. Uz tikšanos! ;)

Detektīvs ->

Šausmu filma ->

Komēdija ->