Starp gavēni un Lieldienām

Hei, foršais „Kofera” draugs!

Pagājušajā reizītē jeb Pūpolu svētdienā mēs skatījāmies filmu „Kristus ciešanas”, kas mūs aicināja pārdomāt Lielās nedēļas notikumus, kurus šajā laikā atceras visa Romas katoļu baznīca. Tādēļ šajā nedēļā īpaši pārdomājam to, kas mūsu dzīvē ir patiešām svarīgs un kā nozīme ir gluži pārspīlēta.

Taču Tev jāzina, ka pēc šī garā pārdomu un atturēšanās perioda nāk atkal priekpilnais Lieldienu laiks, tādēļ šīs nedēļas beigās svinēsim Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Jūs visi būsiet mīļi gaidīti šo svētdien, 31.03.2013, parastajā „Kofera” laikā 19:45 Pils ielā 2a, kur mēs visi kopā svinēsim, priecāsimies, spēlēsim spēles un, kā vienmēr, fantastiski pavadīsim laiku.

Gaidām tieši Tevi!

P.S. Šajā svētdienā pie mums ciemos bija arī Ilona Griboņika, kura mūs iepazīstināja ar skautu un gaidu nometni bērniem. Ja tev ir vismaz 18 gadi un patīk pavadīt laiku aktīvi atpūšoties, un tevi interesē skauti un gaidas, un tu labi saproties ar bērniem, tad te tev ir iespēja interesanti pavadīt laiku vasarā kā arī turpmāk. Lai iegūtu papildus informāciju par šo nometni noteikti sazinies ar Ilonu, un tur tu varēsi iegūt papildus informāciju par šo projektiņu. Nekautrējies, zvani un/vai raksti -Ilona Griboņika mob. 29397896 e-pastiņš – ilona_g@inbox.lv !

Raksta autore: Laima

Skumjas un Dievišķās skumjas

Kurš gan kādreiz dzīvē nav izjutis skumjas - apātijas, nespēka un iekšēja tukšuma mirkli? Es domāju, ne man vienam ir grūti tajā saskatīt kaut ko pozitīvu. Vai tiešām tās var nākt mums par labu un būt pat kā Dieva svētība? Šonedēļ „Koferī” divi lektori mums centās pierādīt tieši to.

            Vispirms uzstājās Signe Ikauniece, kura stāstīja par skumjām no psiholoģiskās perspektīvas. Lai arī skumjas nav nekas patīkams, tās ļauj mums pēc zaudējuma vai neveiksmes apstāties un izvērtēt radušos situāciju, lai nākotnē mēs spētu tikt ar līdzīgām problēmām galā. Citiem vārdiem sakot, skumjas palīdz mums augt un pilnveidoties. Taču nedrīkst tām ļaut sevi pārņemt, tāpēc psiholoģe iesaka grūtā brīdī meklēt drauga plecu vai atrast kādu aktivitāti, kas sniegtu pozitīvas emocijas. Īpaši interesanti likās, ka pat psihologi iesaka lūgt Dievu emocionālās grūtībās.

            Šai lekcijai sekoja pr. Modra Lāča prezentācija, un, godīgi sakot, ja „Koferis” pasniegtu balvu par vislabāk sagatavoto lekciju, Modris būtu viens no spēcīgākajiem kandidātiem uz tās saņemšanu. Prezentācija ar informāciju bagāta, taču labi uztverama precīzās struktūras un trāpīgo attēlu izvēles dēļ. Bet galvenā prezentācijas daļa nemaz nebija redzama; katram slaidam bija piemeklēta atbilstoša mūzika, kas, manuprāt, spēja pilnīgāk nekā vārdi vai attēli atklāt kaut ko tik netveramu kā ticības patiesības.

-       Bet, Jāzep, nebūtu tā kā laiks uzrakstīt par ko bija lekcija nevis tikai jūsmot par pāris .mp3, kas piekabināti slaidshowam?

-         Ok, ok tūlīt tiksim arī līdz tam.

            Tātad: divos vārdos lekcija bija par dievišķajām skumjām.

Mazliet garāk - pr. Lācis skaidroja, ka lai arī patiesam kristietim būtu jābūt priecīgam, arī skumjām ir vieta mūsu dzīvē. Piemēram, Atosa kalna mūki lūdzas par mūsu grēkiem un raud par mums. Dievišķu skumju cēlonis var būt arī mūsu tieksme pēc pilnības, apziņa, ka Dievs mums sagatavojis kaut ko patiesi brīnišķīgu, taču šobrīd neaizsniedzamu - Debesu valstību. Skumjas var būt arī kā ceļš pie Dieva, dodot mums impulsu atgriezties pie Viņa. Taču, pirms es iebraucu teoloģiskās auzās, aizvēršu savu muti un ļaušu runāt apustulim Pāvilam: „Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas - kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu!”

Skumjas noteikti nav tā vieglākā tēma, par ko runāt, taču abiem lektoriem to izdevās pasniegt ar vieglumu un manāmu optimismu. Tas tāpēc, ka teikto caurstrāvoja pārliecība: skumjas ir normāls process, tās kādreiz noteikti tevi atstās, un tad tu būs vēl spēcīgāks un priecīgāks kā pirms tam.

            Nākošajā reizē sagatavosimies klusajai nedēļai, skatoties trīs Oskariem nominēto  filmu „Kristus ciešanas”.

Raksta autors: Jāzeps Rutkis

Svētums un svētie

      Turpinot gavēņa laiku, šajā Koferī uzzinājām daudz ko jaunu par svētajiem, par kuriem viens otrsbija daudz ko dzirdējis, kā arī uzzinājām un atminējāmies dažus svētos, par kuriem bija mazliet piemirsts.
Māsa Liliāna no kustības Pro Sanctitate mums sniedza brīnišķīgu lekciju, kurā izskaidroja, kas tad īsti ir svētums. Stāstīja, ka mēs katrs esam aicināti būt par svēto, dzīvot svētu dzīvi un to, no kā mēs varam mācīties, lai būtu svēti, proti, no Dieva Dēla, Jēzus Kristus.Precīzāk izsakoties, caur Jēzu Kristu, lūkojoties uz Dievu, jo Jēzus ir kā dzidrs logs, caur kuru varam redzēt Tēvu. Jāņa Evanģēlijā 14. nodaļā Filips jautā Jēzum, lai Viņš parāda viņam Tēvu. Un Jēzus uz to atbild: “Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: “Rādi mums Tēvu?””

      Svēts cilvēks ir tāds cilvēks, kurš negrēko, tāds, kurš vienmēr staigā Svētajā Garā. Taču cilvēki bieži grēko un krīt visdažādākajos kārdinājumos. Brīžiem ir tik vilinoši apstākļi, ka cilvēks nespēj pretoties grēkam un nepaklupt. Mēs paši no sevis neesam spējīgi būt svēti. Tāpēc, lai tādi kļūtu, mums ir vajadzīga palīdzība.

      Tad, kad mēs varam iekrist vai krītam, vai vienkārši zinām, ka ceļš ir “bedrains”, mēs varam palūgt Dievam “lukturīti” - Svēto Garu. Lai Tas mums parāda un atklāj, kas ir grēks un kas nav grēks, kas ir svēta dzīve un kas nav svēta dzīve. Mums nevajadzētu satraukties, kad Svētais Gars atklāj mūsu vājības, mūsu ne īpaši labo attieksmi pret cilvēkiem un lietām, mūsu dzīves stilu. Līdzīgi, kā mums atklāja Laura savā lekcijā par iekšējo dziedināšanu. Viņa pēc svētceļojuma saprata, cik pliekana un prasta ir viņas līdzšinējā dzīve. Tā arī Svētais Gars mums atklāj to, kādi mēs šobrīd esam. Ar to, kas mūsos nav Dievam pieņemams, nebūtu jālepojas. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka, skaidrs, mēs neesam ideāli. Ir tikai apsveicami, ka mēs to tagad esam sapratuši, jo šobrīd mums ir iespēja tikt vaļā no tā visa un pieņemt tādu dzīvi, kas ir Dievam tīkama. Dzīvi, kurai Dievs mūs ir radījis. Mums vieniem pašiem nesanāks veiksmīgi tikt vaļā no grēkiem, kādiem kaitīgiem ieradumiem, nepareizas attieksmes pret dažādām lietām utt. Tāpēc arī šoreiz mūms jālūdz palīgā Jēzus, lai Viņš piesit šīs visas liekās lietas pie Krusta. Ceļā uz svētumu mums jādodas roku rokā ar Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Svēto Garu.

      Šīs “bedres” jeb ciešanas arī ir vajadzīgas mūsu dzīvēs. Tājās mēs spējam pieaugt, tajās mēs iepazīstam sevi, un tās satuvina mūs kopā ar Dievu. Ar Dievu kopā viss izdosies, kā teicis Pāvils vēstulē filipiešiem 4. nodaļā: “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Vienmēr cenšamies savā ikdienā lūgt palīgā Dievu, ‘’lukturīti’’, tas ir, Svēto Garu, ar kuru savlaicīgi pamanīt ‘’bedres’’ mūsu ceļā.


Nākošajā Koferī runāsim par skumjām un dievišķajām skumjām. Par to mums vairāk pastāstīs priesteris Modris un lektore Signe.
Tiekmies
Raksta autors Jānis K.

Cepināšana! :)

      Katram no mums ir jautājumi, uz kuriem vēlamies saņemt atbildes, bet bieži mums līdzās nav neviena, kurš uz šiem jautājumiem spētu atbildēt Pat uzticamā krustmāte google noklusē, tāpēc, turpinot gavēņa kluso laiku, pagājušajā reizē pieturējāmies pie zināmi mierīgākām aktivitātēm - uzrīkojām pr. Modra cepināšanu.
       Tu jautāsi, kas ir cepināšana un ar ko tā ir īpaša? Tas ir sava veida jautājumu un atbilžu vakars, tikai uzdoti tiek nevis parasti jautājumi, bet āķīgi jautājumi par reliģiju, par mūs interesējošām tēmām. Mūsu kofera cepināšanā uz jautājumiem bija piekritis atbildēt priesteris Modris Lācis. Cepināšanu īpašu padara tas fakts, ka priesterim nebija iespējas pirms tam sagatavoties, lai atbildētu uz jautājumiem, jo tāpat kā mēs viņš tos jautājumus tur dzirdēja pirmoreiz.
       Pulcējušos koferēnos bija jūtama interese, par ko liecināja arī piepildītā jautājumu burciņa. Priesteris Modris rūpīgi un saprotami atbildēja uz visdažādākajiem jautājumiem gan par grēku, gan attiecībām, sirdsapziņu un citām mūs interesējošām tēmām. Pat šķietami nesaprotamas lietas kļuva saprotamas. Dzirdot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, raisījās diskusija, kuras laikā uzradās citi jautājumi, uz kuriem priesteris Modris prata rast saprotamas atbildes, reizēm minot piemērus, lai viss kļūtu vēl skaidrāks.
       Šajā vakarā mēs uzzinājām daudz jauna un guvām atbildes uz svarīgiem jautājumiem, un arī šīs zināšanas mēs priecīgi liksim mūsu koferī un ņemsim līdz. Sakām milzumlielu paldies mūsu foršajam priesterim Modrim, kurš bija ar mums šajā vakarā un sniedza mums tik ļoti svarīgās atbildes saprotamā valodā!

       Nākošajā koferī tuvāk iepazīsim svētos un runāsim par svētumu, un šajā jautājumā mums palīdzēs māsa Liliāna no Pro Sanctitate.

Ņem līdzi draugus un
Tiekamies Koferī!