Reiz liecību vakarā

Svētdienas vakars, ārā ir tumšs, un drēgnais vējš, skriedams šurpu turpu, sitas pret palodzi, it kā tīšām, it kā gribēdams iebiedēt. Ir draugi, kas cieši blakus cits citam sasēdušies ap kamīnu un ir cilvēks, kurš runā, kurš stāsta. Nē, viņš nestāsta spoku stāstus vai kādas uz vietas sacerētas pasakas ļaužu izklaidēšanai. Viņš stāsta to, kā Dievs ir viņu uzrunājis.

Dievs ar mums runā, Viņš vēlais, lai mēs viņā ieklausītos, taču tas mēdz notikt arī visneiedomājamākajās situācijās, kad esam uz to gatavi vismazāk.Vismaz mums tā liekas. Bet Dievs vienmēr izvēlas īsto brīdi.

Tieši tā notika arī mūsu ciemiņam no siltās Itālijas Marco. Sākotnēji viņš aktīvi neiesaistījās savas, teikšu, ne mazās (atcerēsimies, ka runa ir par Itāliju) draudzes dzīvē, taču vēlāk Marco sāka just vēlmi cilvēkiem ko dot no sevis. Vairāku gadu garumā jaunieti vilināja doma braukt uz Rumāniju, lai organizētu kādu bērnu nometni. Taču tāds nebija Kunga plāns. Vismaz ne attiecībā uz Rumāniju. Marco radās iespēja doties uz Latviju, kā rezultātā viņš šeit ir paguvis gan vadīt nometni, gan pabūt alfa kursā, gan koferī un bail pat domāt, kur vēl tikai ne ;D

Pēc visnotaļ siltās, pārdomu pilnās Marco uzrunas sekoja absolūti citāda pieredze, absolūti cits stāsts. Kristapa stāsts. Kristaps ir jaunietis no Cēsīm, kurš, aizbraucot Erasmus apmaiņas programmā, stastapa Dievu. Jāteic, ka pat pārliecinātam katolim šis stāsts varēja šķist vairāk kā mistisks. Kā saka, Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.

Lai arī neizdibināmi, tomēr kopīgi mēs, bez šaubām, varam vismaz censties saprast.

Tieši to darīsim šajā svētdienā, 30. martā, kad notiks „Kofera” pirmās starpkonfesiju debates, kuās tiks runāts par tādām sāpīgām un aktuālām tēmām, kā kristietim reaģēt kara un konfliktu situācijās. Uz šo un citiem jautājumiem atbildes sniegs evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs, baptistu baznīcas un LU teoloģijas fakultātes pārstāvji, kā arī mūsu pašu priesteris Renārs. Diskusiju vadīs diakons Pēteris Skudra. 

Atkarība no Dieva - pilnīga brīvība

Vārds “atkarība” parasti asociējas ar kaut ko negatīvu. Kaut ko tādu, kas pārņem cilvēku savā varā un atstāj negatīvu ietekmi uz viņu pašu un viņa līdzcilvēkiem. Šīs svētdienas Kofera tikšanās reizē Rīgas Katoļu gimnāzijas kapelāns priesteris Pēteris dalījās savā viedoklī par to, kas ir atkarība no Dieva un kā šāda saikne var mūsu dzīvē nest prieku, pilnīgu uzticēšanos un būt mūsu ikdienas spēka avots. Pēc dzirdētās lekcijas un kārtējās tējas krūzes iztukšošanas ieklausījāmies Jāņa Kurševa liecībā par Dieva klātesamību viņa dzīvē.
Rezumējot šajā vakarā dzirdēto, izdevās secināt, ka atkarība no Dieva nekādā gadījumā nevar būt salīdzināma ar citām atkarībām, un tikai pilnīgā paļāvībā uz Dievu mēs varam sasniegt pilnīgu brīvību.
Arī nākamajā svētdienā runāsim par brīvību, par brīvību un mīlestību, ko Kungs mums dod. Liecības sniegs mūsu fantastiskie ciemiņi, kuru vārdus gan intrigas pēc vēl neatklāsim, taču dalīties gan pieredzē, gan savās pārdomās būs aicināts ikviens.
Kļūsim brīvi, atbrīvosim citus un ķersim brīvību kopā!

Lielā Gavēņa laiks

Pelnu diena,  Gavēnis, Lieldienas.  Tik secīgi, vienkārši un pašsaprotami. Secīgi, jā, bet vai vienkārši? Gavēnis nekad nav vienkāršs, ikdienišķs. Ja tāds tas šķiet, tad tas nav īsts gavēnis.  Šim periodam jābūt īpaši mierīgam, dvēseliskam un Dievam veltītam. Tā nav tikai atteikšanās no gaļas vai saldumiem. Šis laiks simboliski atgādina tās 40 dienas, kuras Pestītājs pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī.  Pelnu trešdiena mūs ieved dziļu pārdomu periodā. „Atceries, cilvēk, ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies (sal. Radīš. 3, 19).”

Pārdomas rada jautājumus. Patiesībā – daudz jautājumu. Jautājumi prasa atbildes, un mēs prasījām priesterim Renāram visu, kas jau kādu laiciņu bija sakrājies neuzjautāts. Sākām ar pašiem aktuālākajiem jautājumiem par to, kas īsti ir gavēnis, kā to pavadīt vislabāk un kā sevi attīrīt kā miesīgi, tā garīgi. Vēlāk tikām jau pie bībliskākām tēmām, kur apspriedām jau Rakstu fragmentus no Vecās Derības.

Jau nākamajā svētdienā no jautātājiem tapsim par klausītājiem un gaidīsim ciemos Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelānu priesteri Pēteri Alusiku, kā arī Jāni Kurševu. Atkarība no Dieva - pilnīga brīvība. Tā skan šīs nedēļas tēma.

Vai Tu gribi būt brīvs?

Kā koferis gavēnī iesoļoja (feat. pankūkas!)

Tā kā pagājusī svētdiena bija pēdējā pirms gavēņa, „koferis” to izvēlējās pavadīt mazliet citādāk kā parasti, sākot jau ar galdu. Lai arī cepumiem un tējai nav ne vainas, ik pa brīdim gribas kaut ko pamainīt, ne?  Tāpēc mēs nedaudz pacentāmies virtuvē un uzcepām  izcili garšīgas pankūkas.

Kad bijām iestiprinājušies, laiks izkustēties. Tur mums palīdzēja māsa Inese Lietaviete, kura mums sniedza ieskatu ebreju dejas tradīcijās. Šo deju pamatdoma ir vienot kopienu, kas bija īpaši svarīgi laikā pēc otrā pasaules kara, kad ebreji atgriezās savā tēvzemē no visām pasaules malām. Tāpēc arī dejas notiek kopīgā aplī un,  lai ikkatram palīdzētu iejusties kopienā, ir ļoti vienkāršas.  Un tieši tāpēc, ka soļi nesagādā grūtības, dejotprieku var izbaudīt pilnībā.      

Vakara noslēgumā devām iespēju mūsu ” koferēniem”  izdziedāties ar mūsu karaoke aparātu. Vakara gaitā redzējām vairākus izcilus priekšnesumus, piemēram, Toma un Artūra „Tribute”, ko oriģināli izpilda „Tenacious D” kā arī Jāzepa sirdi un, iespējams, arī bungādiņas plosošo Adeles megahita „Someone like you” versiju. Nedrīkst nepieminēt priestera Renāra, jāteic, trāpīgi izvēlēto dziesmu „Ar Dievu, meitenes!”, ko viņš izpildīja ar Kasparu.

                Tātad- pankūkas, dejas un dziesmas. Vismaz es to sauktu par veiksmīgi pavadītu svētdienas vakaru. Gaidīsim jūs visus jau atkal šo svētdien, kad priesteris Renārs centīsies atbildēt uz visiem jūsu āķīgajiem jautājumiem nu jau trešajā „Kofera” preisteru cepināšanā.