otrdiena, 2013. gada 31. decembris

Uzmanību.. gatavību.. STARTS!


Sulīgie mandarīni, konservētie zirnīši, dažnedažādie cepumi, kā arī školādes vecīši noēsti, piparkūkas cītīgi veidotas, krāsnī ceptas, brīnumaini dekorētas un, ups, arī apēstas. Pirkstiņi aplaizīti un nu jāsāk domāt, kā no liekā atbrīvoties.
Koferis pavisam netīši atkal steidzas palīgā. Tātad – kā un kas tad notika? Mēs sacentāmies. Sacentāmies savstarpēji cits ar citu un, jā, paši savus rekordus arī sitām pušu. Koferī bija, tā saucamais, Koferturnīrs, kurā katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko disciplīnu un tajā izrādīt savas prasmes. Īpaši akcentējot iepriekšminēto kaloriju tēmu, pakavēšos atmiņās pie kolosālās deju grīdas. Izrādās, ne būt nav jābūt dejotājam, lai dejotu. Izvēlies dziesmu, izjūti ritmu un izpriecājies, izlēkādamies tā kā pēdējo reizi, šķiet, kādreiz sākumskolā. Tie, kuri nav bijuši sevišķi siltās attiecībās ar sportu vai arī kuri jau bija paguvuši no dancāšanas iesvīst, varēja sacensties starp spēcīgāko novusa spēlētāju un karstāko galda hokeja čempionu.
Vakars pagāja nemanot, tika uzzināti čempioni atšķirīgajās sporta disciplīnās un šādā sportiskā garā pavadīts vakars.
Tiksimies jau nākamajā svētdienā, kad jūs sagaida jauni pārsteigumi no Kofera komandiņas!  

svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Filmu vakars 15.12.

Kāds būtu dīvainākais žanrs filmai par Jēzu Kristu? Romantiskā komēdija? Zinātniskā fantastika? Varbūt mūzikls? Lai arī nezinu atbildi uz šo jautajumu, varu atklāt, ka vienu no šī žanra filmām mēs pagājušo nedēļu skatījāmies „Koferī”.

Loida Vēbera mūzikls „ Jēzus Kirstus Superzvaigzne” ir viens no slavenākajiem un populārākajiemmūzikliem pasaulē un pagājušo svētdien mēs skatījāmies tā ekranizāciju. Stāsts visiem labi zināms – Jēzus sludina labo vēsti Galilejā, tikmēr Jūdass un farizeji plāno viņu sagūstīt un nonāvēt. Taču daudzas nianses atklāj ļoti atšķirīgus Jēzus, bet it īpaši Jūdasa un Kaifasa (galvenais farizejs) portretus. Jūdass šajā stāstā ir sarežģīts varonis, kurš ļoti vēlas palīdzēt nabagiem un apspiestajiem un tāpēc viņam ir grūti (un beigās neiespējami) pieņemt Jēzus uzsvaru uz Debesu valstību, nevis uz cietējiem šeit un tagad. Kaifass ir attēlots kā spēcīgs, kaut arī cinisks līderis, kurš ir gatavs pieņemt grūtu lēmumu (nogalināt Jēzu, lai pasargātu jūdus no romiešiem) tautas kopīgā labuma interesēs.Interesanti, ka filmas gaitā Jēzu neveic nevienu brīnumdarbu un arī Viņa augšāmcelšanās netiek parādīta. Tas atstāj jautājumu par Jēzus dievišķību skatītāja rokās. Arī pats Jēzus neizskatās par to pārliecināts, bet drīzāk kā iedvesmots sludinātājs, kurš pats ir pārsteigts par to, cik daudz cilvēku Viņam seko.

Man filma likās ļoti interesanta un pārdomu raisoša.Pieļauju, ka dažiem filmu bija grūti uztvert tāpēc, ka tā bija angļu valodā un viss dialogs tika izteikts dziesmā. Arī novirzīšanās no tradicionālās bībeles interpretācijas varētu radīt apjukumu skatītāju vidū. Viegli saprotams, kā šī filma varētu kādam likties pārāk vieglprātīga vai pat zaimojoša. Taču man liekas, ka kristietim ir jāspēj paskatīties uz mūsu ticības patiesībām dažādos veidos, lai pēc iespējas labāk saprastu, ko Dievs vēlas mums teikt. Ceru ka visi izbaudīja filmu un gaidām Jūs visus „Koferī” arī nākamsvētdien, kad kopīgi radīsim mazus brīnumiņus cilvēkiem, kuriem tie ir visvairāk nepieciešami.

Raksta autors: Jāzeps Rutkis

pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Pirmā Advente iesoļo Koferī

Cik patīkami sācies mēnesis – kalendārā pirmais datums un vainagā tiek aizdegta pirmā adventes svece. Jēzus Kristus atnākšana vairs nav aiz kalniem. Šajās četrās nedēļās mēs centīsimies sevi sagatavot šiem brīnišķīgajiem svētkiem.
Lai labāk izprastu šī laika burvību un to, kā to labāk pavadīt, Kofera komanda talkā aicināja semināristu Vitāliju, kurš mums stāstīja par dažādiem veidiem, kā var pagodināt Dievu un pazemībā sagaidīt Kristus Dzimšanas svētkus. Taču tas nebija viss. Pēc seminārista Vitālija mūsu priekšā aicinājām Andu, kura mums vairāk pastāstīja par sajūtām un emocijām, kas mūs vieno šajā laikā. Abi lektori dalījās arī par saviem bērnības priekiem, ģimenes tradīcijām un vēl šo to. Pēc tikko dzirdētā sasēdāmies nelielos pulciņos un dalījāmies atmiņās, priekos un pārdzīvojumos, kas mums saistās ar Ziemassvētkiem un centāmies jau nedaudz izjust gaidāmo svētku sajūtu tur pat Koferī.
 Nāc un pievienojies arī Tu 08.12., kad iepazīsim cits citu vēl tuvāk un būsim jau sagaidījuši 2. adventes svētdienu!

otrdiena, 2013. gada 19. novembris

Sapņu komanda

Pagājušajā nedēļā mēs klausījāmies pr. Renāra lekciju par karavīru morāli un baznīcas attieksmi pret karu. Pēc lekcijas sadalījāmies draudzīgās grupiņās un, ņemot vērā, ka tuvojās valsts svētki, aizskārām tādu tēmu kā patriotisms. Šonedēļ, patriotisma tēmu turpinot, aizvadījām filmu vakaru, kurā skatījāmies latviešu filmu „Sapņu komanda 1935”.
Tad, kā jau katru nedēļu pēc svētdienas vakara Mises, visi pulcējāmies svētdienas skolas telpās, piepildījām krūzes ar siltu tēju, apbruņojāmies ar cepumiem, un filma varēja sākties. Manuprāt, šī ir lieliska filma, kas parāda, ka savu valsti var mīlēt un cīnīties par to netikai no tādas puses, kā esam pieraduši par to dzirdēt, bet arī no sportiskās puses. Bet neskatoties uz to, ka filmā bija sportiskā sižeta līnija, to caurvija patriotiskums, mīlestība pret savu tautu, biedriem un līdzcilvēkiem, spēja noticēt sev un cīņa par Latvijas godu.
Viens cilvēks nevar visu paveikt, bet kad visi saslēdzas kopā kā vienots mehānisms, tad viss izdodas, jo kopā tauta ir spēks. Ir daudz lietu, ar kurām mēs kā latvieši varam lepoties, bet, godīgi sakot, es nemaz nezināju, ka latvieši bija pirmie Eiropas čempioni basketbolā, tas ir vēl viens fakts, ar ko varam lepoties. Katrs individuāli mēs esam personība, bet visi kopā mēs esam Latvija!


Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
augustā, decembrī, martā.


Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis tur neizdīgs bekas,
jo bez manis rakstītās kamanās
Ziemsvētki nesabrauks –
pasaulīt, tādas būs sekas.


Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā vīzas un hartas,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
janvārī, jūnijā, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas,
jo bez manis drebošā kumeļā
Jānītis neatjās –
pasaulīt, tādas būs sekas.


Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
septembrī, novembrī, martā.


Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sals pekaiņiem pekas,
jo bez manis svecītes krastmalā
vēji nopūtīs –
tādas būs, pasaulīt, sekas.

/M.Zālīte/

Daudz laimes un saules mūžu mūsu Latvijai vēl „Kofera” komanda!

Raksta autore: Dagmāra

piektdiena, 2013. gada 15. novembris

Lāčplēsis Koferī


Šogad aprit 94 gadi kopš nozīmīgās Latvijas valsts armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku - 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu - 11. novembri - atzīmē kā Lāčplēša dienu.
Šogad šis, mūsu tautai visnotaļ zīmīgais datums, iekritis darba nedēļas pašā sākumā, pirmdienā, tādēļ Koferī šo tēmu uzsākām jau dienu atrāk. Jāteic, labi, ka tā, jo atzīsim, ka ne visi tautieši, kas, sapulcējušies Krastmalā pie Prezidenta pils noliek svecītes, spētu uzreiz un nešaubīgi atbildēt uz jautājumu, ko tad mēs svinam šajā slavenajā 11.novembrī. Atbilde ir tāda, ka nesvinam. Mēs pieminam. Pieminam tos, kuri ir atdevuši savas dzīvības par savu Latviju, ziedojušies, lai Latvija būtu brīva.
Lai gan grūti ir iedomāties to, ko mūsu karavīri reāli ir piedzīvojuši, kam gājuši cauri, taču ir vairāk kā skaidrs, ka mums ir pamats ar viņiem lepoties un pamats viņus saukt par Varoņiem.
Šajā kontekstā pavēsajā 11.novembra priekšvakarā ar siltu tējas krūzi vienā rokā un saldo cepumu sauju otrā rokā klausījāmies pr. Renāra stāstījumā par vīriem, kuri nebaidās vai, precīzāk sakot, savas bailes pārvar un dodas kaujas laukā. Taču, lai cik nežēlīgs karš nebūtu, lai cik dzelžaini arī šie karavīri neizskatītos, arī kaujas laukā ir savi likumi, un katram kaujiniekam ir sirdsapziņa un morāle, ko nedrīkst pārkāpt.
Uz ko mēs būtu gatavi savas zemes aizstāvēšanā? Par to diskutējām arī svētdien, un tā, manuprāt, ir tēma, kas katram būtu jāapdomā it sevišķi šajā svētku laikā. Jo nejau sarkanās lentītes pie sirds, štovētu kāpostu saēšanās vai salūta skatīšana mūs padara par latviešiem, bet ticība un mīlestība pret to, kas mums ir.

Svētki ir svētki, un tā tas ir katru gadu, ka šajā, šķiet, patrotiskākajā laikā pēc sirsnīgā 11.novembra pavisam, pavisam drīz ir klāt 18.novembris jeb Latvijas dzimšanas diena. To svētdienas vakarā ieskandināsim ar kādu latviešu filmu, kuru, kā stāsta, ir vērts noskatīties.
Tā kā citu variantu nav - tiekamies!

piektdiena, 2013. gada 8. novembris

Liecību vakars

Kā jau visiem saprotams, neviena Kofera sezona nav iedomājama bez Liecību vakara, kurā varam uzklausīt citus un dalīties paši savā pieredzē, lai tuvāk viens otru iepazītu. Tā tas notika arī šoreiz - pagājušajā svētdienā, lietainajā 3. novembra vakarā uz Kofera telpām tika uzaicināti 3 jauki lektori, kas katrs spēja sniegt klausītājiem ko citādāku.
Liecības bija dažādas, taču visas aizraujošas - gan nopietnas un aizkustinošas, gan uzjautrinošas - neiztikām pat bez muzikāla priekšnesuma. Liecību sniedza arī mūsu pašu priesteris Renārs, kas palīdzēja viņu labāk iepazīt tiem, kuriem šī iespēja vēl nebija gadījusies. Vakaru, kā jau parasti, noslēdzām ar gardām uzkodām un slavēšanu:)

Neaizmirsti ierasties arī šonedēļ!


autors: Toms Dreiže

sestdiena, 2013. gada 2. novembris

Dievs ir mīlestība

Klāt rudens, lapas kokos jau sen vairs nav zaļā krāsā, un līdz ar to arī vakari ir kļuvuši manāmi tumšāki nekā pirms tam. Tādēļ sasildīt un izkrāsot mūsu vakaru bija atnākušas māsas no kustības Pro Sanctitate kopā ar saviem draugiem. Viņu izpildījumā baudījām priekšnesumus, dažādas uzstāšanās, kā arī dejotprieku, ko izjutām arī paši uz savas ādas. Ciemiņi bija vareni gatavojušies šim vakaram, tas bija jūtams un arī redzams skatītāju sejās, kuras rotāja kā izbrīnas pilnie skatieni, tā arī mazās prieka krunciņas. Vērojām uz skatuves notiekošo ari muti vaļā. Skaisti, patiešām skaisti. Dievs IR Mīlestība. Paldies māsām & co.
Šajā svētdienā jau mūs gaida kaut kas cits. Kas? Nāc pats un piedzīvo!

sestdiena, 2013. gada 19. oktobris

Otrās sezonas otrais vakars

Vai tad nav tā, ka reizēm tik vien vajag, kā kopā būt?

Tā, lūk, mēs, koferēni, arī šai 13. oktobra svētdienā sanācām kopā un baudījām viens otra klātbūtni. Tā ļoti vienkārši - spēlējot spēles. Bet, kā pārliecinājāmies, ar to vien pietika, lai lieliski pavadītu laiku, izsmietos un saliedētos.



Bet pāri visai jautrībai vakara beigās, šķiet, sapratām, ka šeit ieradāmies, lai kopā būtu tieši ar Dievu. Un tā, vienoti, saliedētā pulciņā, slavas dziesmas Dievam dziedot, šķiet, tiešām to Dieva mīlestību arī sajutām nolaižamies pār mums.

Autore Ilga Vecenāne

sestdiena, 2013. gada 12. oktobris

Atkalsatikšanās jeb Kofera 2.sezonas atklāšana

Sveiks, mīļais Koferēn !

Nu beidzot, beidzot ilgi gaidītā KOFERA otrā sezina ir klāt !

6.oktobrī jeb Lielajā atklāšanā, gaisā virmoja īpašā atkalsatikšanās jūsma. Un patiesi - atkal satikt koferēnu smaidošās sejas bija īpaši iepriecinoši, bet tas taču nav nekāds pārsteigums.

Bet tomēr viens pārsteigums šajā reizē bija - starp pazīstamajām sejām nesastapām priesteri Modri Lāci, kuru tik ļoti bijām paspējuši iemīlēt. Tas tādēļ, ka nu viņš rūpējas par Kristus Karaļa draudzes locekļiem. Bet nesatraucies, bez garīgās vadības KOFERIS nepaliks. Šo uzdevumu nu pildīs Sv. Jēkaba katedrāles jaunais un mūždien priecīgais priesteris Renārs Birkovs. Vēl atklāšanas reizē satikām arī pr. Paulu Kļaviņu, kuru pazīstam jau no pagājušā gada “cepināšanas” reizes. Viņš koferēniem vēlēja turēties kopā, piebilstot, ka drauga atbalsts ticībā ir ļoti vajadzīgs.

Viss pārējais šai vakarā gan bija jau ierasts - gan nelielas tehniskas ķibeles, ko par nebijušām spēja padarīt Annijas un Artūra runasspējas, gan spēles, gan vēderprieki, arī sirdi saviļņojošā slavēšana un arī īpaši mīļā atvadīšanās vienam no otra.

Tad nu, mīļie, turamies kopā, turamies savā ticībā!

Lai šie svētdienu vakari mums palīdz stiprināt un atbalstīt citam citu!

Tiekamies jau nākamajā reizē - 13. oktobrī, Pils ielā 2, lai kopīgi varētu turpināt priecāties!



Patiesā priekā,

Tavs KOFERIS

svētdiena, 2013. gada 22. septembris

Koferis ir KLĀT!

Lai slavēts Jēzus Kristus!

Ceru, ka Jūs, tā pat kā es, esat ļoti noilgojušies pēc Kofera un nevarat vien sagaidīt, kad tad īsti būs sākums!
Varu Jūs iepriecināt, jo Kofera 2. sezonas ir jau tepat blakus! 

Koferis savas telpas vērs jau 6. OKTOBRĪ, PLKST 19:45, joprojām nemainīgi - Pils ielā 2

Neaizmirsti! Aicināts ir ikviens! Ņem līdzi draugus, priecāsimies un iepazīsim Dievu kopā! :)

pirmdiena, 2013. gada 17. jūnijs

Pirmās sezonas noslēgums :)



            Uhh, vasaras sezona klāt, tas nozīmē, ka mūs silda ne vien mīlestība, kas no Dieva un tuvākā nākusi, bet arī tas dzeltenais, debesīs esošais bumbulis sācis mūs pamatīgi karsēt. Cerams gan, ka neesi aizmirsis to, ka Tavs “Koferis” Tevi arī dikti mīl, tādēļ tas arī tapa, lai savestu kopā cilvēciņus un ar dažādām mīlestības valodām - vārdiem, darbiem, dāvanām, pieskārieniem - paustu, cik ļoti Tevi mīl, lai parādītu, kā jaukam, skaistam kristīgam jaunietim skaisti atpūsties kopā ar draugiem un Kungu, kā arī, lai pa brīdim Tev caur ausīm līdz pat smadzeņpodiņam un sirsniņai nogādātu kādu svarīgu informāciju, lekciju un pieredzīti.
            Taču, tā kā mēdz teikt, ka laba daudz nevajag, tad koferkkomandiņa saprata - jādodas vasaras sezonas atpūtā. Tas ne vien tādēļ, lai uzkrātu jaunus spēkus, bet galvenokārt lai mēs cits pēc cita dikti sailgotos un nākamo sezonu uzsāktu divtik lielā priekā un gavilēs.

            Bet jāsaka, ka šī sezona jau arī tika pavadīta priekos, dziesmās, lūgšanās un līksmībā, it īpaši pēdējā - noslēguma reizē. Un, lūk, tā nemanot esmu nonākusi pie tā, par ko īstenībā ir šis rakstiņš - “Kofera” 1. sezonas noslēgums.
            Šī reize, kā jau ierasts, bija ar klātu galdu un  šoreiz pat ar īpašo svētku torti, slavas dziesmām mūsu Kungam un izglītojošu informāciju mazliet citās tēmās - uzzinājām, ka mūsu blogs ir skatīts vairāk kā  divtūkstoš reižu un uzzinājām, kādās valstīs, caur kādām pārlūkprogrammām un kādām operētājsistēmām blogs ir skatīts. Šis tas tiešām pārsteidza.  Te bilžu prezentācijas palīdzību atcerējāmies, cik jauki mums gājis šajos vakaros, te retro fotostūrītī radījām jaunas atmiņas. Te katram koferēnam bija iespēja paņemt Bībeles citātiņu gara spēkam un gudrībai, kā arī atklāt, ko “Koferis” viņam personīgi labu nesis.
            Bet tas, kas šajā reizē bija kas vairāk kā pārsteidzošs, manuprāt, piekritīsiet, bija negaidītā Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča ierašanās. Tas bija patīkams pārsteigums, kas publiku atstāja ar muti vaļā. Bet mēs jau nebūsim tie, kas palaidīs šādu ciemiņu mājās bez runāšanas, tādēļ, vakara vadītāju lūgumu uzklausījis, Z. Stankevičs ar koferēniem dalījās atmiņās par laiku, kad pats bijis Sv.Jēkaba katedrāles vikārs. Dažs labs no šī stāsta pat uzzināja, ka arhibīskapa tēvs ir melnās jostas īpašnieks.
            Bet tik ievērojamā reizē kā sezonas noslēgumā nepamanīts un neizcelts nepalika arī Sv.Jēkaba draudzes pašreizējais vikārs un “Kofera” garīgais vadītājs priesteris Modris Lācis, kuru mēs jau esam paguvuši iepazīt un kārtīgi iemīlēt. Viņš tika pie simboliska koferīša, kurā tika nokomplektēts viss nepieciešamais, lai vasarā jaukā kompānijā nedaudz paietos pa Latvijas skaistajiem ceļiem, no Rīgas līdz... Aglonai.
            Šis skaistais svētceļojums augusta sākumā ir arī tas, uz kuru tiek aicināti visi koferēni. Taču, ja ne tajā, tad Aglonā, Jaunavas Marijas Debesu uzņemšanas svētkos tiekamies visi, visi ! Un tad jau vēl tikai nedaudz vēlāk atpakaļ uz “Koferi” !





Raksta autore: Ilga

svētdiena, 2013. gada 9. jūnijs

Lietuvas Jauniešu dienas

Hey, jaunieši! Vasara nebeidz pārsteigt ar savam plašajām iespējām; šeit kāds aizraujošs pasākums pie mūsu braļiem lietuviešiem.

Lietuvā, Kauņā, no 28. līdz 30. jūnijam notiks Lietuvas Jauniešu dienas, bet pirms tam no 23. līdz 28. jūnijam notiks Kauņas pilsētas misija. Jauniešiem no Latvijas ir iespēja piedalīties gan vienā, gan otrā pasākumā.
Dalības maksa Lietuvas Jauniešu dienās ir 10 eiro, var piedalīties jaunieši vecumā no 14 līdz 35 gadiem. Jāpiesakās, rakstot Valdai Velzienei valda.vel@gmail.com (Jauniešu dienu programma ir pievienotajā dokumentā).
Kauņas pilsētas misijā var piedalīties jaunieši vecumā no 16/17 līdz 35 gadiem, kas reāli praktizē savu ticību, ir no dažādām kopienām, lūgšanu grupām un gatavi liecināt par savu ticību, evaņģelizēt, ir sagatavojušies tam. Pilsētas misijas 120 dalībnieki no dažādām valstīm dzīvos Kauņas Garīgajā seminārā, kopīgi lūgsies un iepriekš nedaudz sagatavojušies iesaistīsies dažādās evaņģelizācijas aktivitātēs (plašāku aprakstu par iecerētajiem evaņģelizācijas pasākumiem skatiet zemāk). Dalības maksa ir 10 eiro. Lietuvas Jauniešu dienās Pilsētas misijas dalībnieki varēs piedalīties bez maksas kā brīvprātīgie. Oficiālā valoda ir lietuviešu, bet tiks nodrošināts tulkojums angļu valodā. Savu dalību Pilsētas misijā jau ir pieteikuši jaunieši no Slovākijas. Pieteikties Pilsētas misijai var, rakstot Jolvitai Demskyte jovita.demskyte@gmail.com vai zvanot + 37061280776.
(pieejama arī pasākuma programma)

Padomā, varētu būt forši! : )

ceturtdiena, 2013. gada 23. maijs

spēlējoties ar atpūtu

Sveiki, visi foršie koferēni!
Pagājušajā svētdienā, neskatoties uz vilinājumu sauļoties jūrmalā vai cept šašliku pie ezera, mēs bijām Pils ielā un kopā fantastiski atpūtāmies. Locijām origami laiviņas, kuras peldināt jūrā, kopā dziedājām karaoki, smējāmies, veidojot improvizācijas teātra ainiņas, un, un, un tapa mūsu Kofera plakātiņš, kurā parakstus atstāja visi klātesošie. Vienu vārdu sakot, mums sanāca viens fantastisks atpūtas vakars.
Taču, ja tev pagājušajā reizē nesanāca būt kopā ar mums, nebēdā! NOTEIKTI ESI ŠOREIZ! Jo šīs svētdienas vakars būs īpašs – tas būs „Kofera” sezonas noslēgums. Būs svētki, kopā smiesimies un atpūtīsimies, būs arī daži jauki pārsteigumi. Tev noteikti jābūt klāt, lai to visu piedzīvotu, jo pēc tam Koferis dodas vasaras brīvlaikā. Mēs tevi gaidām šo svētdien, ierastajā laikā un ierastajā vietā. Atsaucoties uz pr.Modra teikto, ierašanās masveidā - obligāta!Raksta autore: Laima

pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

Cepināšana nr.2



Čau, čau šodienā!
            Ārā spīd saulīte, pamanīji? Koki dzen atvases, pumpuri plaukst, tauriņi lidinās, un visa dzīvā daba sarosās. Tu taču arī sirdī jūti ilgi, ilgi gaidīto pavasari, saules staru nesto siltumiņu un tos savādos prieka un līksmības puteklīšus, vai ne?
Jā, arī Koferis šajā laikā īpaši sarosās. Tajā rodas trakas idejas, pārdomas un arī čupa jautājumu par dzīvi, ticību un ne tikai. Tā kā mēs jau, šķiet, labi zinām, kas slēpjas zem vārdu savienojuma "priestera cepināšana" un pēc pagājušās reizes, kad pr. Modri kārtīgi izcepinājām, arī viņš zina, heh. Tad šoreiz par izmēģinājuma trusīti piekrita būt priesteris Pauls Kļaviņš, Rīgas Garīgā Semināra rektors, kuram šī bija pavisam jauna pieredze. Jautājumu daudzums un to dažādais raksturs lika priesterim galvu palauzīt, taču bez atbildes jautājums nepalika. Tie visi tika izskaidroti mums saprotamā veidā. Paldies pr. P.Kļaviņam par uzdrīkstēšanos un piedalīšanos un paldies arī jums par jautājumu "štukošanu".
            Kā jau jūs jūtat, vasara nāk milzu soļiem, un tad parādās šis problemātiskais jautājums, ko darīt vasarā, kā atpūsties kristīgam jaunietim? Uz to idejas centīsimies ģenerēt nākamajā svētdienā, 19.maijā., kad dziedāsim, dejosim un.. un... un neatklāsim jau visu uzreiz. Atnāc, tad redzēsi. Tiekamies!

Raksta autore: Annija Miķelsone

trešdiena, 2013. gada 8. maijs

Piedošanas vakars!

05.05.2013.
     Sveiks, lasītāj!
     Nesen aizritējušajā svētdienā, Koferis noslēdza attiecību tēmu, kurā nu jau bija izrunātas tādas svarīgas lietas kā – attiecības ar Dievu un attiecības ar pretējo dzimumu kā arī smeltas gudrības un dzīves atziņas no filmas „Ugunsdrošs”.
Pirmā maija svētdienas vakarā, noslēdzot attiecību ciklu, Koferis deva iespēju apmeklētājiem izlīgt ar Dievu, draugiem vai paziņām, kā arī pašiem ar sevi. Spēja piedot tiek uzskatīta par vienu no cildenākajam cilvēka īpašībām. Un ne jau bez pamata, jo spēja piedot ir tā, kas ļauj pasaulē nevairoties ļaunumam. Ir ļoti viegli kādu aizskart, kādam nodarīt pāri vai apvainoties. Bieži vien tas pat šķiet ērti un izdevīgi, taču zinām, ka tas nav nekas labs, tas nenāk no Dieva, tādēļ arī, noslēdzot attiecību tēmu ciklu, šim vakaram bija tik liela nozīme.
     Šis piedošanas jeb izlīgšanas vakars pulcināja daudz jaunu seju un kopīgi varējām slavēt Dievu un pateikties viņam par visu, ko viņš mūsu dzīvēs ir paveicis. Šajā reizē bija arī aizlūgšanas un iespēja aiziet pie grēksūdzes, kā arī uzrakstīt savu īpašo lūgumu/pateicību Dievam.
     Manuprāt, šis vakars visiem bija kā kaut kas īpašs, jo unikālā gaisotne, dažādie cilvēki un šī vakara tēma, bija tas, kas padarīja to tik unikālu un skaistu. Mierīgā un patīkamā atmosfērā pavadījām šo īpašo vakaru, slavējot, pielūdzot, piedodot kā saviem mīļajiem, tuvajiem un ne tik tuvajiem, tā arī lūdzot piedošanu Dievam un tiem cilvēkiem, kuriem esam kādreiz nodarījuši pāri. Bet ar to viss vēl nav beidzies!
    12. maijā Kofera apmeklētājiem būs lieliska iespēja nu jau otro reizi uzdot dažnedažādākos jautājumus kā arī saņemt atbildes par lietām, kas mūs uztrauc, neliek mieru vai arī vienkārši uzzināt ko tādu, par ko citi runā mazāk. Taču, ja Tev ir sasāpējis kāds jautājums, ko varbūt nevēlies uzdot publiski visu priekšā, tad nākamā svētdiena būs tā, kurā "cepināsim" priesteri Paulu Kļaviņu, Rīgas Garīgā semināra rektoru. Tādēļ vakara sākumā vēl būs iespēja savu neizpratni izlikt uz lapiņas un dzirdēt priestera viedokli šajos jautājumos. Tas var sanākt varen' interesanti.
     Tāpēc apdomājies kārtīgi un esi gatavs uzdot priesterim visus savus jautājumus jau 12. maijā plkst. 19:45.:)

piektdiena, 2013. gada 3. maijs

Īsta mīlestība gaida

     Kā teiktu Mc Hammer:"Can't touch this". Līdzīga bija arī Kofera aizritējušās nedēļas attiecību cikla lekcijas pamatdoma, ko skaidroja Kaspars Ozoliņš, Īsta mīlestība gaida pārstāvis. Viņš dalījās pieredzē, atbildēja uz interesējošiem jautājumiem un sniedza mums pamatotu viedokli par šo jauniešiem visnotaļ aktuālo tēmu.
     Lekcijas noslēgumā vakara vadītāji sniedza pasākuma apmeklētājiem iespēju iepazīties ar lūgšanu par labu sievu/vīru.

LŪGŠANA PAR LABU VĪRU

     Dievs, kas esi Mīlestība, ja Tu esi
lēmis man dzīvi laulībā, Tevi lūdzu: dāvā
man labu vīru, kuram es varēšu sevi
pilnībā veltīt un kurš reiz būs mūsu bērnu
tēvs.
     Lai viņš tagad, pirms esam
iepazinušies un iemīlējuši viens otru,
saglabā sevi sķīstu, mācoties valdīt pār
sevi un uzņemties atbildību, lai nākotnē
viņš man būtu drošs balsts un mūsu
bērniem – mīlošs tevs.
     Palīdzi man, labais Dievs, saglabāt
viņam kā dāvanu savu nevainību, lai es
būtu laba sieva un ģimenes pavarda
sargātāja, kā arī mīļa un laba mūsu bērnu
māte.
     Es lūdzu Tevi, žēlsirdīgais Dievs, dāvā
man žēlastību pacietīgi gaidīt tikšanos ar
vīrieti, kuru Tu man esi nolēmis, pirms es
vēl biju dzimusi.
     Svētī, Dievs, manu nākamo vīru!


LŪGŠANA PAR LABU SIEVU

     Labais Dievs, ja Tu esi man lēmis
dzīvi laulībā, tad es lūdzu Tavu svētību
tai meitenei, kura būs mana nākamā
sieva.
     Lai viņa ar Tavas žēlastības
palīdzību saglabā savu nevainību un lai
arī es viņas dēļ palieku šķīsts – tā, lai
mēs varētu pilnībā viens otram
piederēt, atbalstot viens otru katrā
dzīves mirklī.
     Mīlestības Dievs, pasargā mani no
kārdinājumiem un palīdzi man satikt
tieši to meiteni, kuru esi man lēmis par
sievu un mūsu nākamo bērnu māti.
     Sagatavo mani jau tagad, lai es
nākotnē varētu gādāt par savu sievu
un bērniem, kurus viņa laidīs pasaulē.
     Lūdzu Tevi, esi nomodā un sargā
manu nākamo sievu, lai viņai netiktu
nodarīts ne fizisks, ne garīgs, ne arī
morāls ļaunums.
     Un dari, lai mēs viens otru
sastaptu...

Tiekamies Koferī, noslēgsim attiecību ciklu ar piedošanas vakaru! :)

piektdiena, 2013. gada 26. aprīlis

Lielā talka

Kristus ir augšāmcēlies!

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina katedrāles jauniešus viņam pievienoties un Lielās Talkas ietvaros sakopt Daugavas krastus. Talka notiks Daugavas krastā Ķengaragā (no Maskavas ielas uz Daugavas pusi, jāgriežas tur, kur ir Toss boulinga halle). Sākums plkst. 10. Jāņem līdzi cimdi, jāvelk darba apģērbs (rīt diemžēl sola lietu - izvēloties apģērbu, to vajadzētu ņemt vērā).

Tā kā talkošanu šai vietā rīko Latvijas Zemūdens mednieku klubs, no plkst. 11.30 tā biedri dosies atkritumus lasīt arī zem ūdens attiecīgos tērpos, ir paredzētas vēl citas atrakcijas un noslēgumā pusdienas.

Pievienoju plašāku Latvijas Zemūdens mednieku kluba talkas pasākuma plānu:
10:00 - 10:30 Dalībnieku ierašanās
10:30 - 11:00 Ekipējuma sagatavošana, pārģērbšanās.
11:00 - 11:20 Kluba vadītāju un goda viesu uzruna, fotografēšanās.
11:20 - 11:30 Projekta  Bezvests.lv vadītāja prezentācija.
11:30 - 13:00 Talka (pasākuma dalībnieku maršruts ūdenī un krastā. Atkritumus iepako maisos un novieto gar krasta līniju). Projekta  Bezvests.lv brīfings ar klubu vadītājiem un zemūdens peldēšanas instruktoriem.
13:00 - 13:30 Praktiskās nodarbības (meklēšanas pasākumu modelēšana).
13:30 – 14:30 Talkas nobeigums, savākto atkritumu nogādāšana konteineros, pārģērbšanās.
14:30 - 16:00 Pusdienas.
Pievienoju arī ziņu par talkošanu, kas ir publicēta mājas lapā: http://www.katolis.lv/main.php?parent=5538

Paldies par atsaucību!

Ugunsdrošs

     Turpinot attiecību tēmu, 21. aprīlī Koferis skatījās filmu Ugunsdrošs (Fireproof 2008). Šī filma mums vēstīja par attiecībām ar Dievu, par attiecībām ar saviem mīļajiem. Sapratām, cik svarīga loma mūsu dzīvē ir Dieva mīlestībai. Bez tās mēs nespējam patiesi un no sirds mīlēt cits citu, jo mums nav šīs beznosacījuma mīlestības, ko dot tālāk. Bet, ja mēs esam saņēmuši mīlestību no Dieva, tad mums ir neizmērojami daudz šo silto jūtu, ar ko sasildīt citu cilvēku sirdis. Filmas varonis Keilebs savā tēlojumā atspoguļoja gan dzīvi bez Dieva, gan ar Dievu. Vietām pat izskatījās smieklīgi, kā Keilebs centās izpildīt savu uzdevumu sarakstu bez Dieva mīlestības viņā, it kā izrādot mīlestību pret sievu. Precīzāk, cenšoties to darīt, taču tad viņš saprata, ka jebkādi darbi un pūliņi ir pilnīgi tukši bez Dieva mīlestības un palīdzības. Viņš pieņēma to, ka neko nespēj bez Dieva vadības. Viņš pieņēma Jēzu, un, kad viņa gaitās līdzi darbojās arī Dievs, bija jūtams progress, bija jūtama pilnība. Bet tas neizmainīja sievas attieksmi. Vismaz ne uzreiz. Mīlēt otru nozīmē dot otram brīvību. Keilebs izrādīja savu uzmanību un rūpes sievai, taču nepieprasīja, lai viņa pieņemtu viņu. Šī filma teicami parādīja, ka pat šķietami bezcerīgu, sagrautu laulību Dievs spēj atgriezt un stiprināt to no pašiem pamatiem. Dievam it viss ir iespējams.
     Paldies Dievam par katru mūsu dienu! Par katru mūsu saņemto atzīmi skolā! Un mīlošiem cilvēkiem mums apkārt.
     Atnāc uz Koferi 28. aprīlī! Iespējams, uzzināsi daudz vairāk par attiecībām ar pretējā dzimuma pārsāvi, jo pie mums ciemosies pārstāvis no organizācijas ’’Īsta mīlestība gaida’’. Taču pirms tam – tiekamies arī sestdien Lielajā talkā!;)


Raksta autors: Jānis K.

ceturtdiena, 2013. gada 11. aprīlis

Kalna Svētības

            Sniegotajā 2013. gada 7. aprīļa svētdienā koferēni pulcējās Pils ielā 2, lai ne vien satiktos, uzspēlētu kādu jautru spēli un parunātos, cepumiņu vienā, tējas krūzi otrā rokā turēdami, bet arī, lai lūgtos un pateiktos Dievam, ar slavas dziesmām slavētu Viņu un dzirdētu seminārista Pētera Skudras lekciju par Septiņām Kalna svētībām.
            Un te nu būs arī neliels ieskatiņš par lietām, kas man visvairāk iekritušas sirsniņā no Pētera lekcijas. Tādēļ priecāšos, ja arī Tu padalīsies un atstāsi komentārā kaut ko, kas uzrunājis tieši Tevi. :)
            Par Septiņām Kalna svētībām varam lasīt Mateja Evaņģēlijā. Pēteris mums izskaidroja  5. nodaļas 3-10 pantu.
            *3 “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.” - Jēzus sāk savu runu ar to, ka cilvēks, kas ir garā nabadzīgs, ir patiešām svētīgs. Lai to atzītu, mums patiešām ir jābūt pazemīgiem Dieva priekšā. Un Jēzus mūs māca būt pazemīgiem. „Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” Redziet ņemt uz sevi Jēzus jūgu nozīmē, pilnīgi nodoties Viņam.
            *4 “Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. “ - Vislabākais cilvēkam, grūtībās esot, būtu slavēt Dievu, slavēt Viņu caur šīm grūtībām. Jāatceras, ka Dievs mūs vada un, ja Viņš kaut ko pieļauj, tad tas ir ļoti labi. Un tieši caur grūtībām Viņš rada prieku!
            *5 “Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. “ - Tas nenozīmē, ka cilvēkam jābūt kā lēnīgam igaunim, drīzāk mums ir jāpriecājas par visu, kas mums ir dots. Aprīlī sniegs ? Woow, cik forši, sen tā nav bijis! Dievs mums dāvā iespēju šo Viņa radīto baltumu un gaišumu virs zemes baudīt ilgāk. Kaut vien šādā veidā mēs varam meklēt Dievu savā dzīvē. Un tā pat kā mēs meklējam Dievu, mēs meklējam arī patiesību, skaistumu un svētumu. 
            *6 “Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. “ - Mēs esam izslāpuši un izsalkuši pēc Dieva mūsu dzīvē. Jo vairāk mēs tieksimies pēc svētuma, jo vairāk mums slāps. Bet skaistākais ir tas, ka Dievs padzirdīs un paēdinās it visus, kuriem, ilgojoties un tiecoties pie Viņa, slāpst.
            *7 “Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. “ - Pēteris mūs aicināja atcerēties Jēzus sacīto, “Ko jūs esat darījuši maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat darījuši Man”, tātad, darot labu citiem, mēs darām labu Dievam.
            *8 “Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. “ - Te savukārt Pēteris mūs aicināja veltīt laiku un tiekties nevis pēc kādiem laicīgiem uzlabojumiem, bet pēc garīgās šķīstības un svētības, domāt nevis par savu apģērbu, bet tā vietā domāt par savām attiecībām ar Dievu. Šīs attiecības varam uzlabot kaut vai, piemēram, pasakot “Nē” nāvīgiem grēkiem. Kad tas izdarīts, nākamais solis ir pateikt “Nē” ( un to arī izpildīt(!) ) parastajiem ikdienas grēkiem, tajā skaitā, stundu vai lekciju nobastošanai. Un trešais solis pretim šo brīnišķīgo attiecību uzlabošanai ir pateikt “Nē” situācijām, kas mūs mudina uz grēku.
            *9 “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. “ - Mums kā kristiešiem jārāda citiem paraugs. Mums vajadzētu pašiem dzīvot mierā un saticībā, jo galu galā mūsos taču ir Dieva miers ! :)
            *10 “Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. “ - Vai Tu nebaidies un nevairies atklāt citiem, ka esi kristietis/-e ?
            Vēl Pēteris mums atgādina, par lielisku portālu- www.bibele.lv -, kura dēļ Bībeli ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību varam lasīt, atrodoties jebkurā.
            Tā nu cerībā, ka šis rakstiņš kādam noderēs un turklāt tiks papildināts, vēlu jauku nedēļu, lai jau atkal varētu satikties svētdien “Koferī” pulksten 19:45 :)

Raksta autore: Ilga Vecenāne

ceturtdiena, 2013. gada 4. aprīlis

Lielā Diena



Kristus ir augšāmcēlies!
„Kristu, mans Kungs,
Ar savu augšāmcelšanos Tu esi uzveicis to,
Kas mani šķīra no Tevis.
Kāpēc gan es tagad lai bīstos un baiļojos,
Kāpēc lai mana sirds
Nebūtu droša un pilna prieka?”
            Jā, patiešām, Koferis ir nosvinējis savas pirmās Lieldienas un tieši, pateicoties Jums, dārgie koferēni, vakaru varējām pavadīt tik jautrā un patīkamā gaisotnē.
40 dienu ilgais gavēnis bija pārdomu laiks, kurā pieskārāmies tādām tēmām kā Dieva baušļi, Dievišķās skumjas, svētums un svētie. Centāmies sagatavoties šiem brīnišķīgajiem svētkiem, runājot par tēmām, kas ir saistītas ar savas sirdsapziņas izmeklēšanu, tādējādi emocionāli sagatavojoties Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
            Kā jau mums pēdējā laikā ierasts, vakaru iesākām ar nelielu uzrunu un galda svētīšanas lūgšanu, pēc kuras sekoja neilgs brītiņš, lai visi spētu apsveicināties savā starpā, papļāpāt par nedēļas notikumiem un dalīties priekā, kas mūs visus šajā dienā vienoja. Pēc šī mazā ievada pieskārāmies tradīcijām, kuras paši Lieldienās reti piekopjam – dalījāmies komandās un devāmies meklēt olas, kas bija paslēptas visdažādākajās vietās. Pēc tam turpinājām ar olu sišanās čempionātu un olu mētāšanas sacensībām. Viss vakars aizritēja nemanot, spēlējot dažādas spēles un kopīgi priecājoties par mūsu atpestīšanu. Vakaru noslēdzām ar slavas un prieka dziesmām, kā arī kopēju lūgšanu un, protams, dodot viens otram svētību un novēlot patīkamu nākošo nedēļu.
            Jāatzīst, ka es pats, šādi vēl iepriekš nebiju sagaidījis Kristus Augšāmcelšanās svētkus, bet, jāteic, tas bija super! Paldies visiem, kuri ieradās un palīdzēja šim pasākumam būt tik lieliskam, cik lielisks tas bija, kā arī – tiksimies jau 07.04., t.i. šo svētdien, kad runāsim par kalna svētībām un turpināsim līksmot.

Raksta autors: Artūrs.

trešdiena, 2013. gada 27. marts

Starp gavēni un Lieldienām

Hei, foršais „Kofera” draugs!
Pagājušajā reizītē jeb Pūpolu svētdienā mēs skatījāmies filmu „Kristus ciešanas”, kas mūs aicināja pārdomāt Lielās nedēļas notikumus, kurus šajā laikā atceras visa Romas katoļu baznīca. Tādēļ šajā nedēļā īpaši pārdomājam to, kas mūsu dzīvē ir patiešām svarīgs un kā nozīme ir gluži pārspīlēta.
Taču Tev jāzina, ka pēc šī garā pārdomu un atturēšanās perioda nāk atkal priekpilnais Lieldienu laiks, tādēļ šīs nedēļas beigās svinēsim Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Jūs visi būsiet mīļi gaidīti šo svētdien, 31.03.2013, parastajā „Kofera” laikā 19:45 Pils ielā 2a, kur mēs visi kopā svinēsim, priecāsimies, spēlēsim spēles un, kā vienmēr, fantastiski pavadīsim laiku.
Gaidām tieši Tevi!
P.S. Šajā svētdienā pie mums ciemos bija arī Ilona Griboņika, kura mūs iepazīstināja ar skautu un gaidu nometni bērniem. Ja tev ir vismaz 18 gadi un patīk pavadīt laiku aktīvi atpūšoties, un tevi interesē skauti un gaidas, un tu labi saproties ar bērniem, tad te tev ir iespēja interesanti pavadīt laiku vasarā kā arī turpmāk. Lai iegūtu papildus informāciju par šo nometni noteikti sazinies ar Ilonu, un tur tu varēsi iegūt papildus informāciju par šo projektiņu. Nekautrējies, zvani un/vai raksti -Ilona Griboņika mob. 29397896 e-pastiņš – ilona_g@inbox.lv !

Raksta autore: Laima

otrdiena, 2013. gada 19. marts

Skumjas un Dievišķās skumjas


Kurš gan kādreiz dzīvē nav izjutis skumjas - apātijas, nespēka un iekšēja tukšuma mirkli? Es domāju, ne man vienam ir grūti tajā saskatīt kaut ko pozitīvu. Vai tiešām tās var nākt mums par labu un būt pat kā Dieva svētība? Šonedēļ „Koferī” divi lektori mums centās pierādīt tieši to.
            Vispirms uzstājās Signe Ikauniece, kura stāstīja par skumjām no psiholoģiskās perspektīvas. Lai arī skumjas nav nekas patīkams, tās ļauj mums pēc zaudējuma vai neveiksmes apstāties un izvērtēt radušos situāciju, lai nākotnē mēs spētu tikt ar līdzīgām problēmām galā. Citiem vārdiem sakot, skumjas palīdz mums augt un pilnveidoties. Taču nedrīkst tām ļaut sevi pārņemt, tāpēc psiholoģe iesaka grūtā brīdī meklēt drauga plecu vai atrast kādu aktivitāti, kas sniegtu pozitīvas emocijas. Īpaši interesanti likās, ka pat psihologi iesaka lūgt Dievu emocionālās grūtībās.
            Šai lekcijai sekoja pr. Modra Lāča prezentācija, un, godīgi sakot, ja „Koferis” pasniegtu balvu par vislabāk sagatavoto lekciju, Modris būtu viens no spēcīgākajiem kandidātiem uz tās saņemšanu. Prezentācija ar informāciju bagāta, taču labi uztverama precīzās struktūras un trāpīgo attēlu izvēles dēļ. Bet galvenā prezentācijas daļa nemaz nebija redzama; katram slaidam bija piemeklēta atbilstoša mūzika, kas, manuprāt, spēja pilnīgāk nekā vārdi vai attēli atklāt kaut ko tik netveramu kā ticības patiesības.
-       Bet, Jāzep, nebūtu tā kā laiks uzrakstīt par ko bija lekcija nevis tikai jūsmot par pāris .mp3, kas piekabināti slaidshowam?
-         Ok, ok tūlīt tiksim arī līdz tam.
            Tātad: divos vārdos lekcija bija par dievišķajām skumjām.
Mazliet garāk - pr. Lācis skaidroja, ka lai arī patiesam kristietim būtu jābūt priecīgam, arī skumjām ir vieta mūsu dzīvē. Piemēram, Atosa kalna mūki lūdzas par mūsu grēkiem un raud par mums. Dievišķu skumju cēlonis var būt arī mūsu tieksme pēc pilnības, apziņa, ka Dievs mums sagatavojis kaut ko patiesi brīnišķīgu, taču šobrīd neaizsniedzamu - Debesu valstību. Skumjas var būt arī kā ceļš pie Dieva, dodot mums impulsu atgriezties pie Viņa. Taču, pirms es iebraucu teoloģiskās auzās, aizvēršu savu muti un ļaušu runāt apustulim Pāvilam: „Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas - kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu!”
Skumjas noteikti nav tā vieglākā tēma, par ko runāt, taču abiem lektoriem to izdevās pasniegt ar vieglumu un manāmu optimismu. Tas tāpēc, ka teikto caurstrāvoja pārliecība: skumjas ir normāls process, tās kādreiz noteikti tevi atstās, un tad tu būs vēl spēcīgāks un priecīgāks kā pirms tam.
            Nākošajā reizē sagatavosimies klusajai nedēļai, skatoties trīs Oskariem nominēto  filmu „Kristus ciešanas”.

Raksta autors: Jāzeps Rutkis

ceturtdiena, 2013. gada 14. marts

Svētums un svētie

      Turpinot gavēņa laiku, šajā Koferī uzzinājām daudz ko jaunu par svētajiem, par kuriem viens otrsbija daudz ko dzirdējis, kā arī uzzinājām un atminējāmies dažus svētos, par kuriem bija mazliet piemirsts.
Māsa Liliāna no kustības Pro Sanctitate mums sniedza brīnišķīgu lekciju, kurā izskaidroja, kas tad īsti ir svētums. Stāstīja, ka mēs katrs esam aicināti būt par svēto, dzīvot svētu dzīvi un to, no kā mēs varam mācīties, lai būtu svēti, proti, no Dieva Dēla, Jēzus Kristus.Precīzāk izsakoties, caur Jēzu Kristu, lūkojoties uz Dievu, jo Jēzus ir kā dzidrs logs, caur kuru varam redzēt Tēvu. Jāņa Evanģēlijā 14. nodaļā Filips jautā Jēzum, lai Viņš parāda viņam Tēvu. Un Jēzus uz to atbild: “Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: “Rādi mums Tēvu?””

      Svēts cilvēks ir tāds cilvēks, kurš negrēko, tāds, kurš vienmēr staigā Svētajā Garā. Taču cilvēki bieži grēko un krīt visdažādākajos kārdinājumos. Brīžiem ir tik vilinoši apstākļi, ka cilvēks nespēj pretoties grēkam un nepaklupt. Mēs paši no sevis neesam spējīgi būt svēti. Tāpēc, lai tādi kļūtu, mums ir vajadzīga palīdzība.

      Tad, kad mēs varam iekrist vai krītam, vai vienkārši zinām, ka ceļš ir “bedrains”, mēs varam palūgt Dievam “lukturīti” - Svēto Garu. Lai Tas mums parāda un atklāj, kas ir grēks un kas nav grēks, kas ir svēta dzīve un kas nav svēta dzīve. Mums nevajadzētu satraukties, kad Svētais Gars atklāj mūsu vājības, mūsu ne īpaši labo attieksmi pret cilvēkiem un lietām, mūsu dzīves stilu. Līdzīgi, kā mums atklāja Laura savā lekcijā par iekšējo dziedināšanu. Viņa pēc svētceļojuma saprata, cik pliekana un prasta ir viņas līdzšinējā dzīve. Tā arī Svētais Gars mums atklāj to, kādi mēs šobrīd esam. Ar to, kas mūsos nav Dievam pieņemams, nebūtu jālepojas. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka, skaidrs, mēs neesam ideāli. Ir tikai apsveicami, ka mēs to tagad esam sapratuši, jo šobrīd mums ir iespēja tikt vaļā no tā visa un pieņemt tādu dzīvi, kas ir Dievam tīkama. Dzīvi, kurai Dievs mūs ir radījis. Mums vieniem pašiem nesanāks veiksmīgi tikt vaļā no grēkiem, kādiem kaitīgiem ieradumiem, nepareizas attieksmes pret dažādām lietām utt. Tāpēc arī šoreiz mūms jālūdz palīgā Jēzus, lai Viņš piesit šīs visas liekās lietas pie Krusta. Ceļā uz svētumu mums jādodas roku rokā ar Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Svēto Garu.

      Šīs “bedres” jeb ciešanas arī ir vajadzīgas mūsu dzīvēs. Tājās mēs spējam pieaugt, tajās mēs iepazīstam sevi, un tās satuvina mūs kopā ar Dievu. Ar Dievu kopā viss izdosies, kā teicis Pāvils vēstulē filipiešiem 4. nodaļā: “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Vienmēr cenšamies savā ikdienā lūgt palīgā Dievu, ‘’lukturīti’’, tas ir, Svēto Garu, ar kuru savlaicīgi pamanīt ‘’bedres’’ mūsu ceļā.


Nākošajā Koferī runāsim par skumjām un dievišķajām skumjām. Par to mums vairāk pastāstīs priesteris Modris un lektore Signe.
Tiekmies;)
Raksta autors Jānis K.

trešdiena, 2013. gada 6. marts

Cepināšana! :)

      Katram no mums ir jautājumi, uz kuriem vēlamies saņemt atbildes, bet bieži mums līdzās nav neviena, kurš uz šiem jautājumiem spētu atbildēt Pat uzticamā krustmāte google noklusē, tāpēc, turpinot gavēņa kluso laiku, pagājušajā reizē pieturējāmies pie zināmi mierīgākām aktivitātēm - uzrīkojām pr. Modra cepināšanu.
       Tu jautāsi, kas ir cepināšana un ar ko tā ir īpaša? Tas ir sava veida jautājumu un atbilžu vakars, tikai uzdoti tiek nevis parasti jautājumi, bet āķīgi jautājumi par reliģiju, par mūs interesējošām tēmām. Mūsu kofera cepināšanā uz jautājumiem bija piekritis atbildēt priesteris Modris Lācis. Cepināšanu īpašu padara tas fakts, ka priesterim nebija iespējas pirms tam sagatavoties, lai atbildētu uz jautājumiem, jo tāpat kā mēs viņš tos jautājumus tur dzirdēja pirmoreiz.
       Pulcējušos koferēnos bija jūtama interese, par ko liecināja arī piepildītā jautājumu burciņa. Priesteris Modris rūpīgi un saprotami atbildēja uz visdažādākajiem jautājumiem gan par grēku, gan attiecībām, sirdsapziņu un citām mūs interesējošām tēmām. Pat šķietami nesaprotamas lietas kļuva saprotamas. Dzirdot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, raisījās diskusija, kuras laikā uzradās citi jautājumi, uz kuriem priesteris Modris prata rast saprotamas atbildes, reizēm minot piemērus, lai viss kļūtu vēl skaidrāks.
       Šajā vakarā mēs uzzinājām daudz jauna un guvām atbildes uz svarīgiem jautājumiem, un arī šīs zināšanas mēs priecīgi liksim mūsu koferī un ņemsim līdz. Sakām milzumlielu paldies mūsu foršajam priesterim Modrim, kurš bija ar mums šajā vakarā un sniedza mums tik ļoti svarīgās atbildes saprotamā valodā!

       Nākošajā koferī tuvāk iepazīsim svētos un runāsim par svētumu, un šajā jautājumā mums palīdzēs māsa Liliāna no Pro Sanctitate.

Ņem līdzi draugus un
Tiekamies Koferī!;)

sestdiena, 2013. gada 23. februāris

17.02.2013

Sveiks, lasītāj!

       Kārtējā svētdiena ir aizvadīta, taču šoreiz nedaudz citādākās noskaņās. Tā kā gavēnis jau rit pilnā sparā, tad sākot jau ar iepriekšējo svētdienu un turpmāk būsim nedaudz piezemētāki un nedaudz nopietnāki kā parasti. :) 
      Pagājušajās svētdienas tēma bija "10 Dieva baušļi". Ņemot vērā to, ka Kofera publika jau ir ar diezgan pieklājīgu zināšanu apjomu un lielākā daļa jau zināja kas tie ir par baušļiem, tad šoreiz runa vairāk bija nevis par to, ko nevajadzētu darīt, bet gan to, ko vajadzētu. Tātad aplūkojām Dieva baušļus no tāda aspekta, ko tev būs darīt. Šo lekciju mums pasniedza, manuprāt, visiem zināmais diakons Gunārs, no Sv. Jēkaba Katedrāles. Ar nelielu humora devu, taču tajā pašā laikā nopietno lekciju, pastāstīja mums kā mums būtu jādzīvo, lai bez problēmām ievērotu Dieva baušļus.
      Pēc lekcijas dalījāmies diskusiju grupās un runājām par dzirdēto, kā arī citām tēmām, kas likās aktuālas - gavēņa laiks, grēks un tā sekas, grēksūdze utt.
      Šajā svētdienā - 24.02.2013 runāsim par ievainojumiem un iekšējo dziedināšanu, tāpēc kā jau vienmēr, aicinām visu gribētnācējus, mums pievienoties! :)
      P.S. 03.03.2013. Būs priestera Modra cepināšana!! Tāpēc šajā svētdienā būs pēdējā iespēja savus jautājumus atdot mums, lai jau nākošajā svētdienā uz tiem tiktu atbildēts! :)

piektdiena, 2013. gada 15. februāris

Mīlestības valodas


10.02.2013 jeb Lieldienu gaidīšanas laika pirmsgaidīšanas laika pēdējā svētdiena.

      Mmmh, pirms gavēņa laika sākšanās jau sv. Valentīna dinas noskaņās „Koferis” iepazina veselas 5 mīlestības valodas. Pēc lektorītes Annijas F. spilgtās prezentācijas, kas tika balstīta uz  Dr. Gerija Čepmena grāmatas „5 mīlestības valodas”, steidzām iepazīties ar šiem izteiksmes veidiem praktiski, taču tādā nedaudz vienkāršotā versijā. Mīlestību paudām caur vārdiem, pasakot jaukas lietas viens otram, darījām labus darbus, veidojot sirsniņdāvaniņas, un sniedzām tās cits citam, kā arī attiecīgi saņēmām pretī. Kopā pavadot laiku, šoreiz centāmies iejusties otra ādā, izprast otra mīmiku un kustības, stāvot viens otram pretī – spoguļattēlā. Tas mums palīdzēja salīdzināt, kādi, mūsuprāt, esam un kādus realitātē mūs redz cilvēki no malas. Tā kā mīlestība neaprobežojas ar vārdiem vai darbiem, svarīgi izjust arī otra pieskārienu, ko guvām, atceroties Megijas vadīto Flašmob deju, kuru veiksmīgi nodejojām.
      Apskatot visas 5 mīlestības valodas, katram bija iespēja noskaidrot vai vismaz apdomāt, kura no šīm valodām tad varētu būt tieši mums katram tuvākā un atbilstošākā. Pēc pozitīvisma virmošanas gaisā bija skaidrs, ka mīlestības paušana, tās sniegšana līdzcilvēkiem neprasa nekā daudz, taču tā sniedz neaptverami daudz. Tāpēc „Koferis” novēl mīlēt un tikt mīlētiem. „Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu.” [Apustuļa Pāvila vēstule romiešiem, 8. nodaļa 28. pants]