Pagājušajā nedēļā mēs klausījāmies pr. Renāra lekciju par karavīru morāli un baznīcas attieksmi pret karu. Pēc lekcijas sadalījāmies draudzīgās grupiņās un, ņemot vērā, ka tuvojās valsts svētki, aizskārām tādu tēmu kā patriotisms. Šonedēļ, patriotisma tēmu turpinot, aizvadījām filmu vakaru, kurā skatījāmies latviešu filmu „Sapņu komanda 1935”.
Tad, kā jau katru nedēļu pēc svētdienas vakara Mises, visi pulcējāmies svētdienas skolas telpās, piepildījām krūzes ar siltu tēju, apbruņojāmies ar cepumiem, un filma varēja sākties. Manuprāt, šī ir lieliska filma, kas parāda, ka savu valsti var mīlēt un cīnīties par to netikai no tādas puses, kā esam pieraduši par to dzirdēt, bet arī no sportiskās puses. Bet neskatoties uz to, ka filmā bija sportiskā sižeta līnija, to caurvija patriotiskums, mīlestība pret savu tautu, biedriem un līdzcilvēkiem, spēja noticēt sev un cīņa par Latvijas godu.
Viens cilvēks nevar visu paveikt, bet kad visi saslēdzas kopā kā vienots mehānisms, tad viss izdodas, jo kopā tauta ir spēks. Ir daudz lietu, ar kurām mēs kā latvieši varam lepoties, bet, godīgi sakot, es nemaz nezināju, ka latvieši bija pirmie Eiropas čempioni basketbolā, tas ir vēl viens fakts, ar ko varam lepoties. Katrs individuāli mēs esam personība, bet visi kopā mēs esam Latvija!
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
augustā, decembrī, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis tur neizdīgs bekas,
jo bez manis rakstītās kamanās
Ziemsvētki nesabrauks –
pasaulīt, tādas būs sekas.
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā vīzas un hartas,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
janvārī, jūnijā, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas,
jo bez manis drebošā kumeļā
Jānītis neatjās –
pasaulīt, tādas būs sekas.
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
septembrī, novembrī, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sals pekaiņiem pekas,
jo bez manis svecītes krastmalā
vēji nopūtīs –
tādas būs, pasaulīt, sekas.
/M.Zālīte/
Daudz laimes un saules mūžu mūsu Latvijai vēl „Kofera” komanda!
Raksta autore: Dagmāra
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru