Lāčplēsis Koferī

Šogad aprit 94 gadi kopš nozīmīgās Latvijas valsts armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku - 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu - 11. novembri - atzīmē kā Lāčplēša dienu.
Šogad šis, mūsu tautai visnotaļ zīmīgais datums, iekritis darba nedēļas pašā sākumā, pirmdienā, tādēļ Koferī šo tēmu uzsākām jau dienu atrāk. Jāteic, labi, ka tā, jo atzīsim, ka ne visi tautieši, kas, sapulcējušies Krastmalā pie Prezidenta pils noliek svecītes, spētu uzreiz un nešaubīgi atbildēt uz jautājumu, ko tad mēs svinam šajā slavenajā 11.novembrī. Atbilde ir tāda, ka nesvinam. Mēs pieminam. Pieminam tos, kuri ir atdevuši savas dzīvības par savu Latviju, ziedojušies, lai Latvija būtu brīva.
Lai gan grūti ir iedomāties to, ko mūsu karavīri reāli ir piedzīvojuši, kam gājuši cauri, taču ir vairāk kā skaidrs, ka mums ir pamats ar viņiem lepoties un pamats viņus saukt par Varoņiem.
Šajā kontekstā pavēsajā 11.novembra priekšvakarā ar siltu tējas krūzi vienā rokā un saldo cepumu sauju otrā rokā klausījāmies pr. Renāra stāstījumā par vīriem, kuri nebaidās vai, precīzāk sakot, savas bailes pārvar un dodas kaujas laukā. Taču, lai cik nežēlīgs karš nebūtu, lai cik dzelžaini arī šie karavīri neizskatītos, arī kaujas laukā ir savi likumi, un katram kaujiniekam ir sirdsapziņa un morāle, ko nedrīkst pārkāpt.
Uz ko mēs būtu gatavi savas zemes aizstāvēšanā? Par to diskutējām arī svētdien, un tā, manuprāt, ir tēma, kas katram būtu jāapdomā it sevišķi šajā svētku laikā. Jo nejau sarkanās lentītes pie sirds, štovētu kāpostu saēšanās vai salūta skatīšana mūs padara par latviešiem, bet ticība un mīlestība pret to, kas mums ir.

Svētki ir svētki, un tā tas ir katru gadu, ka šajā, šķiet, patrotiskākajā laikā pēc sirsnīgā 11.novembra pavisam, pavisam drīz ir klāt 18.novembris jeb Latvijas dzimšanas diena. To svētdienas vakarā ieskandināsim ar kādu latviešu filmu, kuru, kā stāsta, ir vērts noskatīties.
Tā kā citu variantu nav - tiekamies!