Tu gribi būt normāls vai laimīgs?

It kā jau vieglis jautājums, tā daudziem varētu šķist. Bet kāda tad ir atbilde? Padomā labi – normāls vai laimīgs? Nevis kaut kas pa vidam, nevis kompromiss jeb vidusceļš, bet viens vai otrs. To arī Jēzus Atklāsmes grāmatā ir teicis, lai esam karsti vai auksti, tikai ne remdeni.

Tā nu aizgājušajā nedēļā pie mums uzstājās misionārs no Beļģijas Džozefs Bastēns, kurš uzrunāja koferēnus un deva ieskatu par tēmu, ko iepriekš bija līdzdalījis arī citviet, - "Vai Tu gribi būt normāls vai laimīgs?". Pateicoties Veltas Skolmeisteres precīzajam tulkojumam, Džozefa stāstījums bija saprotams ikvienam. Viņš runāja par mūsu iekšējo bērnu, par uzticēšanos sirdij, par dažādām lietām, kas mums palīdz kļūt laimīgiem un nebūt katram kā soģim, kas visur cenšas saskatīt sliktu vai arī visu uztver pārāk personīgi. Galvenais, ar ko būtu jāsāk, ir iemācītīes ieklausīties Dieva balsī, kas ir katrā no mums. Prāts bieži vien cenšas notušēt patiesību un cenšas izprast neizprotamo. Sirds ir galvenais instruments, ar tās palīdzību mums būtu jāveido ciešāka saikne ar Dievu, kurš mājo kā manī, tā Tevī.

Ja izvēlamies būt laimīgi un tik tiešām tādi arī vēlamies būt, tad šosvētdien 25.maijā būs lieliska iespēja dalīties, ņemt un gūt prieku, šo brīnišķo Kunga dāvāto laimes pumpuriņu. Nāc, un svinēsim Kofera jau 2.sezonas noslēgumu kopā! Kas zina, ko Viņš mums ir sarūpējis : )

Kā saskatīt Dievu it visā..

            Saskatīt Dievu var it visur. Lai gan acīm neredzams, Dievs ar savu klātbūtni mūsu ikdienā paveic loti daudz. Pagājušā svētdienā par to mūs pārliecināja Kristaps Stikuts, kurš mums pavēstīja, ka Dievs ir sastopams cilvēkos, dabā, kā arī mūsos pašos.

            Apziņa, ka Dievs ir tepat blakus un mūs nekad neatstāj, it īpaši grūtākajos brīžos, ir ļoti būtiska kristieša dzīvē. Viņš var mūs uzrunāt visnegaidītākajos brīžos, tāpēc mums vienmēr jābūt modriem. Līdzīgi kā ir skanējuši Jēzus vārdi "Esiet nomodā!" Kad cilvēks gul, viņš nevar veidot attiecības ar citiem. Viņš nespēj uztvert notiekošo ap sevi. Man šie vārdi atgādina, ka mums ir jāmēģina veidot tuvākas, draudzīgākas attiecības ar mūsu līdzcilvēkiem. Mums katram noderētu vairāk pievērsties savam tuvākajam, izjust viņu, apjaust to, kas viņu nodarbina, uzminēt, ko viņš vēlas.  Lai viņa vajadzība, viņa prieks būtu arī manējais. Ar Dievu satikties caur tuvāko, caur jebkuru cilvēku, kuru sastopu savā ceļā.

            Ceļu turpinot, Kofera nākošais punkts ir jau šī svētdiena, 18. maijs, kad pēc kārtīgas nosportošanās, neaizmirsti piekāpt ciemos, jo kopīgi sagaidīsim kādu īpašu misionāru no Belģijas - Žozefu Bastēnu, kurš mums unikālu lekciju.. par kādu tēmu? Nāc un uzzini!

Semināristu spēles jeb Game Show

      „Koferim” pavisam ierastā dienā, svētdienā, pavisam neierasts notikums – semināristu spēles, kuras, kas zina, iespējams, kļūs par ikgadēju, ikpusgadēju vai ikceturkšņa tradīciju. Kādam tas varbūt atgādināja Gladiatoru cīņas Senajā Romā, kādam – cirka izrādi, vēl kādam – Olimpisko spēļu finālu. Bet tam visam vienojošais bija tas, ka uzvarēja draudzība. Gandrīz.
      Šīs nedēļas „Kofera” vadītāji Jāzeps un Toms četriem semināristiem Aivaram, Jānim, Kārlim un Kristapam bija sagatavojuši virkni uzdevumu. Minētie notikuma varoņi, kas brīnumainā kārtā piekrita tik nozīmīgam izaicinājumam, tika pārbaudīti gan prāta, gan ķermeņa veiklībā. Īpašu publikas sajūsmu saņēma diakons Kārlis, kurš pat no īsa multfilmas „Sūklis Bobs Kvadrātbiksis” fragmenta prata nolasīt kodolīgu sprediķi, uzsverot nepieciešamību saglabāt dzīvē burbuļus. Arī pārējie dalībnieki nebija ar pliku roku ņemami, piemēram, diakons Aivars pierādīja, ka lidmašīnai ne vienmēr jālido vistālāk, tā arī var eleganti nosēsties visaugstāk – uz pašas lampas. Jānis klātesošo atzinību īpaši nopelnīja ar savām trāpīgajām atbildēm uz publikas jautājumiem, toties uzvaras laurus plūca Kristaps – topošais priesteris, kurš ne tikai prot iesist bumbu florbola vārtos, bet arī veikli izstāstīt domu, neizmantojot vārdus un saglabāt dzīvesprieku arī tad, ja basketbols nav stiprā puse.Domāju, mēs visi zinām, ka izcils priesteris spēj būt mazliet hameleons – vispusīgs, zinošs, atraktīvs, spējīgs sarunāties ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā, pieredzējis un uzticams.
      Šis vakars pierādīja, ka viennozīmīgi drīzumā varam gaidīt mūsu priekšā četrus tieši šādus jaunos priesterus un cerēsim, ka šis vakars stiprinās viņu turpmākos soļus ceļā uz priestera dzīvi.