Semināristu spēles jeb Game Show

      „Koferim” pavisam ierastā dienā, svētdienā, pavisam neierasts notikums – semināristu spēles, kuras, kas zina, iespējams, kļūs par ikgadēju, ikpusgadēju vai ikceturkšņa tradīciju. Kādam tas varbūt atgādināja Gladiatoru cīņas Senajā Romā, kādam – cirka izrādi, vēl kādam – Olimpisko spēļu finālu. Bet tam visam vienojošais bija tas, ka uzvarēja draudzība. Gandrīz.
      Šīs nedēļas „Kofera” vadītāji Jāzeps un Toms četriem semināristiem Aivaram, Jānim, Kārlim un Kristapam bija sagatavojuši virkni uzdevumu. Minētie notikuma varoņi, kas brīnumainā kārtā piekrita tik nozīmīgam izaicinājumam, tika pārbaudīti gan prāta, gan ķermeņa veiklībā. Īpašu publikas sajūsmu saņēma diakons Kārlis, kurš pat no īsa multfilmas „Sūklis Bobs Kvadrātbiksis” fragmenta prata nolasīt kodolīgu sprediķi, uzsverot nepieciešamību saglabāt dzīvē burbuļus. Arī pārējie dalībnieki nebija ar pliku roku ņemami, piemēram, diakons Aivars pierādīja, ka lidmašīnai ne vienmēr jālido vistālāk, tā arī var eleganti nosēsties visaugstāk – uz pašas lampas. Jānis klātesošo atzinību īpaši nopelnīja ar savām trāpīgajām atbildēm uz publikas jautājumiem, toties uzvaras laurus plūca Kristaps – topošais priesteris, kurš ne tikai prot iesist bumbu florbola vārtos, bet arī veikli izstāstīt domu, neizmantojot vārdus un saglabāt dzīvesprieku arī tad, ja basketbols nav stiprā puse.Domāju, mēs visi zinām, ka izcils priesteris spēj būt mazliet hameleons – vispusīgs, zinošs, atraktīvs, spējīgs sarunāties ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā, pieredzējis un uzticams.
      Šis vakars pierādīja, ka viennozīmīgi drīzumā varam gaidīt mūsu priekšā četrus tieši šādus jaunos priesterus un cerēsim, ka šis vakars stiprinās viņu turpmākos soļus ceļā uz priestera dzīvi.