Vai tad nav tā, ka reizēm tik vien vajag, kā kopā būt?
Tā, lūk, mēs, koferēni, arī šai 13. oktobra svētdienā sanācām kopā un baudījām viens otra klātbūtni. Tā ļoti vienkārši - spēlējot spēles. Bet, kā pārliecinājāmies, ar to vien pietika, lai lieliski pavadītu laiku, izsmietos un saliedētos.
Bet pāri visai jautrībai vakara beigās, šķiet, sapratām, ka šeit ieradāmies, lai kopā būtu tieši ar Dievu. Un tā, vienoti, saliedētā pulciņā, slavas dziesmas Dievam dziedot, šķiet, tiešām to Dieva mīlestību arī sajutām nolaižamies pār mums.
Autore Ilga Vecenāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru