Ticība, cerība, mīlestība

„Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1.Kor. 13:13)”

Par to lielāko, par mīlestību runājot: tuvojas Sv. Valentīna diena, kas ir šīs nedēļas nogalē. ”Koferis” nekādīgi nevarēja noturēties un sāka šo dienu ieskandināt jau iepriekšējās svētdienas vakarā. (Cerams, piedosiet, heh)

Svētā Valentīna jeb tautā iesauktā visu mīlētāju diena „Koferī” netiek gaidīta kā vien ‘’pārīšu svētki’’, jo nekur nav teikts, ka šos svētkus varētu svinēt tika pāri vai precēti ļaudis. Mīlam taču mēs visi. Mīlam gan mammu un papu, gan draugus un svešiniekus, savu sunēnu Reksi un Minku, kurš pirms mirkļa nolaizīja Tev degungalu.

Mīlestība ir bezgalīga, tā nevar tikt ielikta rāmjos vai nosēdināta uz rezervistu soliņa. Mīlestība ir bezgalīga un neizprotama tieši tāpat, kā mūsu Tēvs ir neizzināms un Viņa mīlestībai pret mums nav ne gala, ne malas. Tā ir beznosacījuma, tā pastāv pāri visam, un tā ir labākais, kas mums ir.

Lai mīlētu, ir jādalās. Jādalās priekā, kā arī vārdos un sajūtās, tādēļ tā arī darīsim! Pateiksim noskumušajam, apceltajam, īganajam, savam mīļajam tuviniekam vai arī cilvēkam, kurš to nekad nav dzirdējis, – „Es Tevi mīlu! Lūdzu, pasmaidi!”. Ieskaties acīs un pasaki viņam kādu jauku vārdu! Tas neprasa daudz spēka, toties dod daudz, patiešām daudz siltuma un prieka. Padari  šī cilvēka dienu gaišāku! Tā darījām arī mēs „Koferī”- priecējām cits citu un pateicāmies, slavējām Dievu, jo Viņš ir galvenais un vienīgais patiesās Mīlestības Avots.

Šo tematiku tad nu turpināsim arī šajā svētdienā ar lekciju, ko vadīs kāds īpašs lektors. Pieņemu, ka arī Tu  vēlies uzzināt, kurš tieši būs šis mūsu viesis, kā arī viņu dzirdēt, tādēļ nekavējies un pievienojies „Koferim”!